Klaiņojot pa Skrīveriem (ir tāds pagasts 80 km no metropoles), uzgāju pamestu, nepabeigtu daudzdzīvokļu ēku, kas it kā stāv tukša jau dekādēm. Sākumā izpētīju pagrabu, kas ir nebeidzami, baisi labirinti, taču sabijos, tāpēc uzkāpu 4. stāvā. Man par lielu pārsteigumu viens no "topošajiem" dzīvokļiem neizskatījās vis tik pamests. Gaitenis- ar logiem, kuri pat ir iestikloti, bet pusvirus un izskatās tā, it kā varētu izgāzties no ķieģeļu sienas kur katru brīdi, šaura, būvgružiem piebirusi eja, kas beidzas ar durvīm uz telpu, kas izskatās pēc bufetes. Tur arī flīzēta vannasistaba- sauna, nenodalīta ar durvīm. Pēc bufetes seko beidzamā telpa, kas izskatās pēc atpūtas istabas. Visādi padomju laika atpūtas krēsli un citas mēbeles. Visu laiku skan radio. Secināju: rēgiem tīk laba mūzika. Kad devos atpakaļ uz bufeti, tur bija uzradušās divas mājkalpotājas, kas piedāvāja visādus kulinārijas izstrādājumus, es gan sabijos un neko neņēmu. Nez no kurienes bija uzradušies mani mazie brāļi, kas skraidīja apkārt un kliedza viens uz otru. Manī modās aizdomas par jaukajām mājkalpotājām, es savācu mazos brāļus un "neuzkrītoši" bēgu. Taču viena no viņām sekoja! Viņa izrādījās 16. gadsimta rēgs, kura kapavieta ir zem nepabeigtās mājas, tāpēc es devos uz "RĒGU MĀJU" ar nolūku tikt no viņas vaļā, sak, lai biedrojas. RĒGU MĀJĀ mitinājās daudz viņai līdzīgo, kad kādu satiku, tas uzskatāmi parāda, kādā ceļā ir atstiepis pekas. Kāda sieviete ir iemūrēta mājas kolonnā, citādi RĒGU MĀJA tur nevarētu stāvēt. Tad mana bufetniece sadomāja precēties, bet izstaroja gaismas kupolā mājas pagrabā lielā bedrē. Nu viss ir labi, varu iet prom un mierīgi iedzert alu.