cik esmu domājusi par vīriešu un sieviešu attiecībām interesantos kontekstos, varu pateikt tā: vīrietis un sieviete ir viens otram kā spogulis. tieši vīrietis un sieviete. nevis vīrietis un kaimiņš vai sieviete un kaķis, bet vīrietis un sieviete. nākotne ir radīšana. radīšanai nepieciešama iedvesma. iedvesmai nepieciešama mūza. katram savs krusts nesams. tur jau nav runa par vienu, bet par kopumu un izpausmi pret vienu kā pret kopumu. piemēram, es izgāju cauri tādam procesam, kur vajadzēja piedot visiem mīļākajiem, lai neturpinātu viņus konstanti sodīt. katrs saņem to, ko vēlas. protams, ka es vēlējos nomirt, jo man viss bija piegriezies. cilvēkiem ir tās neredzamās saites, ar kurām viņi savienoti. es gan nebiju domājusi tikt nomērdēta, bet uztaisīt kaut kādu harakiri, tas bija pirms es jūs visus iepazinu un uzzināju, ka jūs mani tik ļoti mīlat, ka varat arī nokillēt. protams, ir arī tā daļa, kas turpina saukt atpakaļ. viņi grib visu vai neko. es nezinu. es gribu, lai ir jauki - lasīt avīzi gazēbo, dzert tēju no porcelāna krūzēm un ķemmēt Bobi (dawg man). vienalga tas nebūs tas pats, kas citiem ar tādām prasībām. vēl es gribu izrakt dinozaura kaulus un lai man būtu legit iemesls nēsāt haki krāsas bikses. es gribu tādu kā bolo tie, kad jārisina biznesa lietas, un skaļi šaudīties un smieties par finanšu tirgus nedienām. vēl man vajag to vāģi. nothing of the average sort. we have to look alike.