šodien ar kaķi abi tādi pusbeigti izskatāmies. puķu džungļi uz balkona gan jau sen kā nobeigušies, jo man tās esot jāaplej divreiz dienā, bet es divreiz dienā pēdējā laikā nemaz mājās nemēdzu būt. bet ja esmu, kā tagad, pēc vakardienas trakuma Lielvārdē, tad kājas i nemaz negrib kur kustēt. un tā tās puķes nomirs, kamēr es centīšos izskatīties dzīvīga aukstākajā istabā mājā, domājot, ka ārā sācis līt katru reizi, kad vilciens pabrauc garām. un gewhwarhaerhradfgrfsragergaaaaaaa, gribu gulēt.