Lai kā mani aizrautu mūzika,lai kā uzturētu pie dzīvības,uznāk mirkļi,kad iedvesma pārņem kā pēkšņa kaisle,un es varu stundām ilgi rakstīt..sāku kārtējo stāstu,gribējās neelpot,lai neaizbaidītu vīziju,un tad,pēc šī uzplūda seko tukšs miers - nespēju vairs koncentrēties uz vārdiem iekšā.nu neko..
tramvaju feja,esi ar mani,lai es paspēju laikā!