a strange day
cik savādi mēdz būt ar cilvēkiem.... paiet dienas,nedēļas,mēneši,gadi.. Tu saplūsti ar vienu ideālu,ar vienu tēlu un,lai cik ilgs laiks paietu,tas atgriežas pie Tevis.

tik savādi mēdz notikt,ziemas vidū parādās pavasaris un vasarā Tu iesalsti rītdienas saullēktā..

cik savādi,es gribētu,lai trauslums starp telpām pārstāj izkropļot mūsu attēlus

savādi,ka vairs..negribas.tikai tā - debesu krāsa lai parādās Tavās acīs un atstaro sajūtas

ietin krītiņus dzejā,kas uzrakstīta uz papīra un iesviesta vēstuļkastītē,kuru vairs neviens neiztukšo.

dūmu vēsums pirkstgalos,kā tintes pildspalvas pesimisms balansējot uz banalitātes līnijas nošu lapā.un nemaz nav savādi.

atbalss,atbalss...