however far away
Everyday is like Sunday
Everyday is silent and grey

slapjās smiltis pie Tavām kājām jaucas ar nokritušajām zvaigznēm,lietus ir pārvērties gaisā Tev apkārt un to ieelpojot Tu raudi,tikai tādēļ,ka šodien esi viens.vienīgais,kurš ir pats par sevi.
vēl pēdējā līnija smiltīs un Tu esi aizmirsis savu vārdu.

mati,kas smaržo pēc rudens vētras,aizsedz mākoņus,kas nokrituši ceļos un kaisa pār Tevi dzejas pantus angļu valodā.debesis ir tukšas,putni ir aizbēguši un saule ir aizskalota,kā blāvas krāsas atspulgs uz papīra.

lietus lāses klusi nolīst gar vaigiem,bet vairs nešķiet,ka kāds raudātu Tavā vietā...

kāds klauvē pie durvīm,jo zvana sen vairs nav,bet Tu neej atvērt,jo skatiens ir piekalts vietai,kur debesis un... aizver acis.
..domas noslīkst lietū un rokas,izstieptas tver katru lāsi,cerot,ka izdosies...