whatever makes me happy
mānīgi... viegls uzsitiens uz "history" un Tev jau paveras iespēja pašķirstīt savas pagātnes domas.hey you,yes you,es jau esmu 2003.gada jūlijā.gandrīz divi gadi.over and over again,ieraudzīt,kādas lietas un ilūzijas sagādā smaidu,mazu atkāpi.un tad vēl šie cilvēki.... toreiz,šķiet tas bija viss.bija,protams.

nakts pie jūras,kanēļa košļenes,mākslas skola,smiltis zandalēs,cilvēcīgas skumjas,matērijas,viegli apraksti par kaimiņiem,mūzikas neierobežotais fascinējums,daļa dzejojumu,pūlis un ideoloģija,parka zāle uz kuras nedrīkstēja sēdēt,mirklīgi atmiņu uzplaiksnījumi kuri jaucās ar atmosfēras plašumu,savādas priekšnojautas,and I'm amused to death,cilvēki,kas lai izpastu savas jūtas izmanto teātri,atkal mazliet skumju,kaitinošas priekšnojautas,disintegration,salīšana pie eksplanādes,bezrobežu diena,I'm deranged,mirklis,kuru nekad....

tālāk pat nav jālasa ieraksti,atmiņu sajūtas saplūst un Tu acu priekšā redzi,ka....
memory's not life

upd. atmiņu smalkums pēc brīža pazūd un Tu saproti,ka tas viss ir vienkārši fufelis