Es kronēju sevi par savu karali un manas dienas būs mani pavalstnieki,kas manos prāta aptumsuma brīžos kliedēs manu garlaicību.manas stundas būs istabas,kurās es patveršos meklējot pasaulīgo brīnumu kolekcijas.manas minūtes būs indes kausa pilieni,kuros es slīcināšu savas nostaļģiskās pārdomas.manas sekundes būs sajūtu atspulga lāses Narcisa strautos.mani mēneši būs dārzi,kuros es slēpšos no klusuma,stindzinot elpu uz dzejoļiem par Dorianu Greju.mans gads būs pils,kurā es atgriezīšos pēc bezmērķīgu iedomu ceļojumiem,meklējot pasaules saprāta robežas...