vētra
cik gan daudz dažādu muļķību nākas paciest cilvēkiem man apkārt..ja vien viņiem nav vienalga.pēc tam mani pārņem griezīgas pārdomas.es esmu pierasta.
kaprīzes.neuzticība citiem?varbūt bailes..pretī nākošie mākslinieki ar trauslajiem pirkstiem noglauž nākotnes cerības.
pat nezinu,kas būtu vajadzīgs,lai es kādu dienu nemēģinātu pasmīnēt,piesieties pie vārdiem un nicinoši noignorēt citu cilvēku aizvainojamību.kapēc gan es nevaru būt apburoši pievelkoši pareiza un..mīļa?varbūt man jāmeklē burvju mākslinieks,kas mani noburtu,lai es neteiktu,ka..
nezinu,kas ir tas,kas man trūkst.varbūt reizēm nedalīta uzmanība..citādi es esmu kā mazs bērns,kas rīkojos nevajadzīgi netaisni pret tiem,kuri viņam pārlieku patīk,bet nepievērš uzmanību.