Prelūdija (sešpadsmitajam jūlijam)
atceros,kā vasarā,īpaši izcilas (skaistas?) dienas vakarā es stāvēju dušā ar visām drēbēm,skanot skaistai (fascinējošai?) dziesmai.pēctam piepēdojot virtuves grīdu.vienkārši tā.varbūt,lai aizskartu prieku un mēģinātu to apslāpēt..cik gan maz reizēm vaig cilvēka..laimei?

darela grāmata,vienīgā neizlasītā stāv uz galda,pietrūkst caurvēja un vienatnes mājās.labi,ka vairs nav ilgi līdz klusajam jaungadam.

ja šodienas miegā redzētais sapnis nebūtu bijis iekš cita sapņa,tad varbūt nereālā sajūta pazustu.ilūzija un zemapziņa?