vienmēr klausoties skaistu mūziku manī rodas idejas par stāstiem...šeit nu sekas..mazliet no sākuma
Ārdurvis bija veidotas no koka,ar metāla ornamentiem pa virsu. Es pieklauvēju. Durvis atvēra gados diezgan vecs bet ļoti cienījama izskata kalpotājs. Viņš sarauca pieri.
-„Atvainojiet bet vai jūs esat pieteicis savu vizīti?”
-„E… nē, bet vai tas ir tik svarīgi?”
-„Es šaubos vai jaunkundze piekritīs jūs pieņemt.”
-„Varbūt jūs to varētu noskaidrot?”
-„Khm.. uzgaidiet mazliet.”
Es iegāju iekšā. Manas kājas skāra aukstu akmens grīdu. Akmeņi bija slīpēti katrs savā krāsā. Pils nebija pārāk liela bet ar savu māksliniecisko izskatu atspēkoja savu mazumu. Logos bija vitrāžas. Tajās bija attēloti dzīvnieki. Pārsvarā vilki. Pie sienām bija dažādi portreti no paaudžu paaudzēm. Vienmēr ejot garām šai pilij man gribējies ieiet.Ziņkāre. Tad nu esmu atnācis.
-„Man teica ka mani meklējot kāds jauns kungs.” Teica samērā zema, jaunas sievietes balss.
-"E..jā,tas laikam esmu es."
-„Tātad sakiet kāds ir jūsu nāciena mērķis.”
-„Nu patiesībā ziņkāre. Es vienmēr esmu gribējis noskaidrot kā šī pils izskatās no iekšpuses un ē.. protams kas tur dzīvo.”
-„Jūs šeit laikam esat nesen.” Viņa teica un kāpa lejā pa trepēm. Viņas zilā kleita čaukstēja pie katras kustības. Mani pārsteidza viņas matu sakārtojums. Mati bija izveidoti divu ragu formā. Viņa pamanīja manu skatienu un pasmaidīja