es zināju,ja nakts vidū pamostoties nepierakstu sapni,no rīta atmiņa ir pagaisusi.vienīgi kaut kur vēl pie atvērtā loga snaikstās smarža.

ēnu tvarstīšana aiz saulē nokarsuša mūra logiem,smaidu jaukšana un pirkstu nospiedumi krāsu bundžiņās.
zemapziņā iezpēlēta sonāte un jau zināms stāsts.

atradu plaisu sajūtās,tādu pavisam mazu,bet,tā noteikti spēj izbrukt caur visai apziņai un tad - tad viss apstātos.

nekas,vasara vairs nav tālu..