skanjas un Dzeltenie Pastnieki
Tēja pie Baušķinieka ir kaut kas.pat ja tā ir noputējusi.un pat ja viņš ir īpatni pievilcīgs un sasodīti tiešs cilvēks-eksistenciāliķis.
dzīvoklis bija tik izteiksmīga mierīguma pilns,ka es pat apbrīnoju tapetes,kuru sen jau nebija.un lenšu kolekcija ar gandrīz visu manu iecienītāko mūziku lika klusi aizrauties elpai.

sasodīts,ja man paveiksies (nolādētā nauda!) - augstminētā kunga sintezators nonāks manā īpašumā.bet,cik pliekani tas skan.es nedomāju,ka maniem pirkstgaliem viņš pakļautos [viņš - jo uzskatu to par dzīvu,tādā dzīvoklī nevar būt citādi],jo tomēr,mākslinieka skaņas ieaužas mehānismā.ar visām mūzām.

bet nu,vismaz uz kādu nenoteiktu laiku,pēc izteiksmīgiem mēģinājumiem ieguvu savā īpašumā "Kawai" sasodīti smago [it īpaši,ja ar visu statīvu jāuznes uz 6. stāvu] sintezatoru.burvīgi,ja vien visi vadi izrādītos tik noderīgi,bet,tie ir sīkumi,kas nebojā hm... nakts skaistumu.

klusi apbruņojoties ar apbrīnu un atbruņojošu pacietību mēģināšu ielauzīties sistēmā,kas ir programmātiski ne-tik vienkārša.diez...
un lai piesargās ikviens,ja šovakar man neizdosies izdabūt ne skaņu no šīs aparatūras.
[upd. - izdevās,diemžēl neviens necietīs.]