Garastāvoklis: | citaa pasaulee |
Mūzika: | Irina Dubcova - O nem |
Atgrieshanaas, vai iegrieshanaas?
JOciigi.. tik daudz juutu.. tik daudz atminju... biju jau aizmirsis par taadas cibas esamiibu. Bet nu sanaaca, ka man par to atgaadinaaja. CIk daudz juutu... cik daudz pardziivojumu atgriezaas. Tagad gruuti saprast vai es esmu atdziivojies, vai arii es atkal mirstu... mirst mana dveesele.
Laiks iet. Un citreiz gadaas, ka paskatoties atpakalj paliek skumji.. tu atceries TOS laikus, kad tu biji mazs/jauns, kad bija maz ruupju, bet kad tev viss bija skaists... kad tu visaa redzeeji laimi, kraasas, prieku. Tev bija gruutaaka dziive, neka tagad.. bet tev tas bija vienalga... tu to nesaprati. Tu vispar maz ko saprati, maz ko zinaji... tev bija maz ruupju. Tu paardziivoji visu tik ljoti... katru siikumu. Tu ruupeejies par citiem, bet ne par sevi, jo tev un taa bija labi. Tu biji engelis.
Bet tad, kaadu dienu, tu pazaudeeji savus sparnus. Tik tikko tu veel lidinaajies maakonjos, bet peekshnji tu jau kriiti.. kriiti.. kriiti.. Zeme tev skrien virsuu ar vien aatraak un aatraak. Bet tad tu zemee ieraugi aizu. Shii aiza apeed tevi, un nu tu jau esi zem zemes. Un kriiti, un kriiti, un kriiti... Tu meegini aizkjerties aiz kaut kaa... tu centies tikt atpakalj augsha... bet tev neizdodas. Tad tu aizkjeries aiz kada zarinja, un leenaam saac raapties augshup - tuvaak maakonjiem, kuros tu kaadreiz lidinaajies, bet tad pekshnji tev nepietiek speeka. Tu nenoturies, un kriiti taalak. Tumsaaa, vientuliibaa, taalu prom no citiem.
Un tu tur paliec.
Ik pa laikam tu centies atrast kaadu gaismas starinju, kaadu, kas izvilktu tevi no vientuliibas. Kaadu, kas dotu tev speeku.. kas dotu tev atpakalj sparnus, ar kuriem tu atkal speetu uzlidot debesiis.
Bet pagaidaam tu dziivo peleekaa pasaulee... tev ir palikushas skaistas kraasainas atminjas, bet tu saproti, ka jaiet taalaak - uz priekshu. Atpakalj celja nav. Visi tilti aiz tevis ir sagrauti, un tev atliek iet, iet, iet. Tu ej un zini, ka kaut kur priekshaa agri vai veelu tu atradiisi gaismu. Un tu atkal speesi lidot.
Un tad, tu jau buusi stipraks. Tu buusi pieredzeejis tik daudz gruutiibas, ka tava dziive jau buus tik viegla.. un atkal tu dziivosi bezruupiibaa, un atkal lidosi... Bet varbuut tas jau buus citaa dziivee &)