Mamma Jānītim nenopērk konfekti:
Jānītis: "mammai žēl vai? Viņai taču ir nauda. Stulbā mamma. Tagad es uzpūtīšos."
Mamma: "Jānītis ēd pārāk daudz saldumus, daktere teica, ka viņam paaugstināts glikozes līmenis asinīs. Nebūtu prātīgi viņam to konfekti nopirkt"
Vectēvs: "Janci, paklau, aiziesim medībās ar mani kopā? Nomedīsim kādu buku, ko vecmamma vakariņās uzceps. Ko teiksi?" (bērna domu novadīšana no konfektes)
Nu, kaut kā tā.
Ne retums reižu ar laiku mēs saprotam kaut kādas lietas, par kurām agrāk bijām citās domās. Ne velti, kādreizējos šķietamos pāri nodarījumos, mēs spējam saskatīt to loģiskus cēloņus un iemeslus. Tie ir brīži, kad mēs piedodam.
Bet tie nenāk uzreiz. Visam savs laiks.
Foršu jums dienas nobeigumu, draudziņi un nedraudziņi ;)