Brr..
Tajās sapulcēs pārāk daudz sanāk domāt.
Vispār, jāsecina, ka man ir ļoti labvēlīgs skatījums uz paša nākotni. Ir iestājies tas brīdis, kad ir sajūta, ka varu paveikt da jeb ko, ja vien pietiekoši spēju koncentrēties (attiecīgi ja nav kaut kādi blakuseffekti/traucējumi, kas daļu koncentrēšanās spēju paņem uz sevi), kā arī pārvarēt slinkumu (ko veiksmīgi izdarīju vakar, kad galīgi negribējās uz lekcijām, un pēc tam - to laikā, gribējās prom, jo nežēlīgi smagi plakstiņi bija). Ai, nu labi. Slinkums ir atsevišķa tēma, un tas ir cilvēcīgi - būt slinkam. Vispār jau tās lekcijas man baigi patīk. Īpaši pedējā. Tajā no pasniedzēja (A.Baldiņš) var daudz interesanta redzēt, dzirdēt. Un arī jautri ir.

Ko es darīšu tālāk? Vajadzētu kaut ko apēst, un pēc tam pārvarēt slinkumu un aizbraukt līdz Gaiļezeram :)
Labu Jums apetīti!