Atklāsme by CUBA - un tagad drīkstat mani ienīst!
Ir brīži, kad man ir ko teikt.. ir brīži, kad man nav ko teikt.
Ir brīži, kad es ar kādu runāju... bet ir ļoti maz cilvēku, ar kuriem es varu runāt jebkurā laikā, un man nepatīk, kad mani sāk uzskatīt par baigo draugu.

Lai mani labāk uzskata par gudru cilvēku.. or vienkārši cilvēku, kas kādreiz var dot padomu or parunāt, bet tikai tad, kad viņš pats to dara, nevis tad, kad viņam to palūdz. (un pēc "lūguma" es palīdzu tikai DRAUGIEM, kuru man ir daudz, daudz reiz mazāk, nekā paziņu)

Esmu darītājs, ne izpildītājs!

Un dieva dēļ - nevajag pie manis pieradināties! Var iznākt švaki...


Mmm.. un vēl man jāatvainojas cilvēkiem, kurus neesmu ielicis savā Cibas Friendlistē. Skaidroju: man nepatīk spams, un man nav vēlmes un laika lasīt citu cilvēku ierakstus. Es lasu tos ierakstus, kas man ir svarīgi - attiecīgi savu draugu (un dažu citu izņēmumu) ierakstus. So.. cerams, ka neviens neapvainosies (jo tur nav nekā personiska.. un jūsu ir daudz.. un es esmu tikai viens.. un kad viens cilvēks lasa daudz, tad beigās galvā var sanākt tāda putra, ka Lieni sāks saukt par Pēteri.. &))) Nu apmēram tā. &)

P.S.- ahh.. vakar pie mums bij atnācis Ignatjevs (hokejists). Kruta. Tagad es varu lielīties, ka esmu paspiedis arī Ignatjeva roku! &))))

O! Atkal "Faint" skan &))