Uij...es pie tā nevaru pierast.Mani tracina šāds haoss.Un beigu beigās neizdaru neko no vajadzīgā.Tāpēc tomēr mēģinu palikt viena un sagrupēt būtisko, mazāk būtisko un "aij...par to padomāšu ...rīt".Un tad jau pamazām viss notiek.Bet mēs jau esam dažādi.Cits atkal teicami orientējas netikai bardakā uz sava rakstāmgalda.:)