Skarbais ieraksts :)

<
Viens pagalms, divas mājas, četras durvis. Un es pa vidu.
Jā, reizēm dzīve sagādā rūgtumu, bet neesmu jau zemē tāpēc metams.

Viss, kas notiek mums dod spēku. Agrāk vai vēlāk. Tā taču tam jābūt :)
Pārāk ilgi esmu dzīvojis saldu dzīvi. Sen bija laiks atcerēties arī rūgtos dzīves brīžus, kas liek piecelties uz abām kājām, un kaut ko darīt lietas labā šai nožēlojamai situācijai, kas ir izveidojusies.
Hehe, reizēm liekas, ka šādus stāstus var mierīgi kādā filmā ielikt. Bet wait a minute - neviens jau tik skumjas filmas nefilmē.
You need to entertain people, not make them cry ;)

Labu nakti, mincīši, pincīši!
Rīt (nu jau šodien) laikam būs bik jāuzdzīvo.

Pazīstu sevi. Pavisam drīz jau metīšos jaunā "avantūrā". Līdz beigās panākšu, ko vēlos. Jo ar katru reizi paliek ar vien vieglāk un vieglāk :)
Nākamnedēļ vajadzētu uz zāli atsākt staigāt. Zinu, ka vienam tas ir "nedaudz besīgs" process. Bet, nu, a ko darīt? Vai nu viens, vai neiet. Īpašas izvēles jau nu nav ;)
Un baigā "diēta" pēdējās dienās. Vienkārši grūti sevī kaut ko iedabūt.
Vēl daudz pīpēju (salīdzinoši) pēdējā laikā. Reizēm tas ir šķietami vienīgais, kas mani "uztur pie dzīvības".

Ir vēl pāris lietas, kas no paredzētā nav piepildījušās. Šaubu vairs nav. Viss ir kā grāmatā, kuru sarakstīju. Atleast es zinu, ka manā gadījumā nekas nav "viltots". :)
Vēlu veiksmi.
>