Slapjas kājas, zila jūra.
Ik pa laikam kaut kas kājā dūra...
Skaistas sejas, kalni, lejas..
Visi - jautri, visi smejas.

Kilometri nāk un iet,
ik pa laikam gribas kliegt.
Taču ejam kopā mēs.
Prieka pilnas ačteles.

Smiltis, zāle, zari, krūmi.
Bet nemaz necik nav drūmi.
Uguns, smiekli, drēbēs dūmi...

Rieksti, rozīnes un siers...
Un ne mirkli nava miers.
Lielais katls virs ugunskura.
Jūrā pavada mūs balta bura.

Rega blakus iet pie kājas,
mīļas domas galvā krājas.
Ak, tās dziļās ačteles...
Zaros, vējā - apenes.

Visi čupojas pie uguns.
Dažiem apdedzis ir deguns.
Kājas noberztas un sāp.
Naktī Janka uzsāk krākt.
Pankijs šamo dauzīt sāk,
pārējiem tik smiekli nāk &))