Tik daudz sanāk iet Tur garām.. bet ne reizi par viņiem vēl neesmu ieminējies. Tad lūk: Stacijas laukumā ļoti bieži spēlē ļoti skaistu mūziku (pie Origo galvenās ieejas). Nu nežēlīgi skaistu &) Tāda mūzika spēj nomierināt, atslābināt.. un radīt fantāzijas lidojumu. Tādas mūzikas ietekmē cilvēks spēj radīt.

Šodien tā nenokā ienāca prātā doma.. tāds kā projekts, kurš, ja to pietiekami popularizētu un pilnveidotu, varētu būt ļoti noderīgs, apmeklēts... un kas zin - varbūt ar laiku tas kļūtu izplatīts pa visu pasauli... taču pagaidām tas ir tikai kā projekts, jo man nav ne pazīstamu cilvēku, ar ko es to varētu radīt... nedz pilnveidots pats projekts. Ir tikai sakne.. bet koks vēl nav izaudzis &)

Hmm.. šķiet ka esmu ticis vaļā no vēl dažām vājībām.. atkal jau balstoties uz paša psiholoģijas bāzes. Teikšu tā... ja cilvēks spēj pats sevī ieskatīties, izanalizēt sevi... ja cilvēks spēj pats sev dot padomus. Ja cilvēks spēj pats sev pateikt, kas ir pareizi, un kas nē. Un kas ir vēl svarīgāk - JA CILVĒKS PROT ARĪ SAVUS PADOMUS UZKLAUSĪT. Ja cilvēks spēj paredzēt tālākos notikumus precīzi un nekļūdīgi balstoties uz sevis pazīšanu... Vārdsakot ja tas izdodas.. tad var tikt galā ar daudz ko. &) Ja vēl pāris gadus atpakaļ es kaut kādu iemeslu vadīts slīku asaru jūrā un man negribējās dzīvot. Un toreiz man kaut kas deva spēku.. un es sev teicu, ka es darīšu visu, lai nekas tāds vairs neatkārtotos!... Un es darīju.. sākumā likās tas viss bezjēdzīgi. Likās ka no tā es negūstu nekādus rezultātus. Bet es neapstājos.. es gāju.. gāju. Nereti šī bezjēdzības sajūta varēja mani apstādināt. Tad es visu būtu pametis un... vienmēr paliktu tāds, kāds biju. Taču tagad.. tagad es sāku daudz ko saprast. Tagad es sāku redzēt, ka šis ceļš nav bijis veltīgs.

Drīz... drīz arī jūs to redzēsiet &) Ja ne redzēsiet.. tad dzirdēsiet.

Ak jā: paņemiet jebkuru jums pazīstamu aktieri un lieciet viņam notēlot samulsušu, klusu, kautrīgu, bailīgu cilvēku. Cilvēku, kurš patiesībā būtu ideāls, jo viņš liktos vājš.. nevarīgs. Varbūt neaizsargāts. Tāds, no kura neviens neko negaida/nebaidās. Un tad pēkšņi šis cilvēks veiktu to, ko no viņa neviens negaida... pēkšņi kādu dienu visi pamanītu, kāds šis cilvēks ir bijis patiesībā, bet vienkārši visu dzīvi slēpies zem maskas, vērojis un pilnveidojies. (glūži kā senajos Austrumos rīkojās ņindzas, kuru viens no galvenajiem trumpjiem bija tas, ka viņus pietiekami nenovērtēja) Un kādu dienu neglītais pīlēns pārvērstos par baltu, skaistu gulbi, kurš visus apžilbinātu ar savu skaistumu. Pie kam ne jau ārējo.. nē.. tas ārējais skaistums liktos nepārspējams, bet tas nebūtu nekas, salīdzinot ar to skaistumu, kuru viņš radīja sevī iekšā, būdams tik ilgu laiku par Neglīto pīlēnu... Bet taj pašā laikā.. viņš aizlidotu. Pie savējiem. Uz mājām.

Skaists stāsts... pasaka? &) Varbūt leģenda.