Tu vari domāt, ka gļēvulis es esmu.
Bet tu saprastu.. ja manas dzīves nastu nestu.
Mans ceļš ir vientuļnieka taka.
Un liktenis par mani ar to pašu saka...

Es eju vienmēr viens bet stiprs.
Un man vienalga - ārā saule spīd vai mitrs.
Man ir savs ceļš, savs uzdevums šaj zemē skaistā
Un beigās man ir jāpaceļas gaisā...

Tu tici, ka man pieminekli celsi Tu.
Nevienam citam es nemaz to neļautu...
Tas stāvēs skaists un stalts taj meža pļavā...
Un lūkosies Tev acīs, dzīvos sirdī tavā.