Viss bija tieshi taa, kaa man negribeejaas , lai tas buutu.
"Svariigais cilveecinjsh" savaa BD man vareeja veltiit tikai paaris minuutes, un arri tikai peec tam, kad es biju pusotru stundu gaidiijis... Nu nekas, esmu jau ticis tam paari...
Manaa Dzimshanas Dienaa ljoti daudz cilveeku nevareeja atnaakt... Galu galaa svineejaam mees to nelielaa, bet labaa pulkaa. Taa bija viena no reizeem, kad vairaak vai mazaak vareeja redzeet, kuri man ir labi draugi, bet kuri nee.
Lai gan jaatziist, ka visvairaak man to vakaru sabojaaja tieshi tas, ka neieradaas tikai viens vieniigs cilveeks... cilveeks, kuru vinja Dzimshanas Dienaa , es biju gaidiijis ilgaaku laiku, bet apsveicu... taa vietaa , lai dotos maajaas. Taadaa zinjaa es juutos izmantots... jo esmu pamaniijis vienu lietu: proti, kad es esmu vajadziigs shim "s.c." (kas nav Sviesta Ciba, bet gan Svariigais Cilveecinjsh), tad es vienmeer esmu klaat, un gatavs... atliek tikai pasaukt. Savukaart, kad uzmaniiba ir vajadziiga man, veel jo vairaak manaa BD... tad "s.c." nav! Un kaapeec es vinju taa miilu? Sen jau buutu vareejis aiziet... bet es nevaru. Esmu apburts, un sho burvestiibu nespeeju lauzt... vinja var dariit ar mani ko grib... un es jau neesu vairs dziivs... mana dveesele ir beigta, dziivo tikai kjermenis... mana sirds ir tuksha... un man saap.
Bet es jau esmu pieradis... &~/