icecuba (cuba) rakstīja, @ 2004-02-07 23:32:00 |
|
|||
Garastāvoklis: | dzeeris... |
Mūzika: | TV fonaa |
bullshit... I supose &/
Texts no ~01.02.2004. (vienkaarshi agraak nesanaaca ielikt...)
Un kaadeelj cilveeki tik biezhi pielauj kljuudas? Laikam jau taapeec, ka tie ir vienkaarshi cilveeki... Lai nu kaa, bet arii es kaarteejo reizi skjiet esmu pieljaavis kljuudu. T.i. izdariijis nepareizu izveeli... Es nepareizi noveerteeju un izpratu situaaciju, un, attieciigi, veicu gaajienu, kaadu man nevajadzeeja dariit. T.i. es domaaju, ka vajadzeeja, tachu sirds man liek noprast, ka es kljuudiijos. Liidz ar to, lai nu kaa, bet es jau esmu "sadedzinaajis aiz sevis tiltus", un atpakalj celju vairs neredzu... ja nu vieniiigi es iemaaciitos beidzot lidot...
Katraa zinjaa, man ir jaaturpina savs dziives celjsh, un es nedriikstu skatiities atpakalj, ja nu vieniigi es speetu izmainiit pagaatnes kljuudas. Daudzas no taam es jau esmu labojis, tachu daudzas turpat manaa praataa veel aiz vien dziivo, un ik pa laikam dzelj man un ieshljaac savu indi manaa sapraataa... Es principaa esmu stiprs cilveeks, un savus "vaajumus" aaraa nelaizhu... tachu ir briizhi, kad tie pashi naak aaraa, padarot mani vaaju un neaizsargaatu (paaris reizes taadiem briizhiem liecinieks ir bijis BoRdo, kaa arii citi cilveeki...). Man nepatiik daliities savaas probleemaas ar citiem, lai gan man patiik, kad citi ar mani ar taam dalaas... un es tiem "citiem" biezhi speeju paliidzeet. Tachu es parasti speeju paliidzeet man nepaziistamiem cilveekiem. Nezinu kaadeelj, bet man ar tiem ir vieglaak runaat (lai gan ir saprotams kaadeelj - nepaziistamiem cilveekiem vienmeer ir vieglaak uzticeeties un izklaat savu sirdi, jo tam nebuus nekaadu seku, ja pashi to negribees... daljeeji, taa es arii iepazinos ar kaadu personu, kura izmainiija visu manu dzivi...), un tie mani uzklausa daudz labpraataak nekaa cilveeki, kas mani paziist. Tas laikam taadeelj, ka mani draugi nekad nav mani njeemushi nopietni... jo taa arii ir - es pats veidoju savu teelu, kas nebuut neatbilst tam, kaads patiesiibaa esmu. Man labpraataak patiik buut "mulkjim" citu aciis. Tas man it kaa dod taadu kaa pashapmierinaajumu un aizsardziibu. T.i. man patiik buut gudram, tachu tajaa pashaa laikaa mulkjim citu cilveeku aciis (itkaa, sleepjoties zaem "maskas"). Tachu tas arii rada dazhas probleemas... iepaziistoties ar cilveeku, es vienmeer esmu gudrs, jo shis cilveeks man ir nepaziistams un mani "apdraudeet nevar". Tachu liidz ko mees saakam iepaziities tuvaak, es "no sevis saaku taisiit mulkji". Tas iespeejams taadeelj, ka man nepatiik, kad par mani labi domaa. Manupraat tas celj cilveeka pashapzinju, un liidz ar to padara cilveeku vaaju. Man labaak patiik, kad mani nepaartraukti kritizee, kas man ljauj pamaniit daudzas savas kljuudas. Kritika un saapes - es vienmeer esmu uzskatiijis, ka tie dara cilveeku tikai stipraaku... Es shajaa briidii nerunaaju par "Sado-mazo", bet gan citaadi. Ja cilveeks ir daudz cietis un viilies - tas naakotnee jau kljuust "imuunaaks" pret taam saapeem, ko vinjsh ir jau piedziivojis. Taadeelj es nebaidos, ka man sadod "pa purnu" vai kad man dara saapiigi moraali (piem.: neveiksmiiga miilestiiba; apsaukaashanaas manaa virzienaa; viilshanaas cilveekos; kaada tuvinieka naave...). Runaajot par tuva cilveeka naavi... man nepatiik paaraak piekjerties cilveekiem. Tas iespeejams taadeelj, ka man nekad nav bijusi "iista gjimene". Liidz ar to, man dziivee ir bijis miilestiibas truukums. Es nevaru paarmest saviem vecaakiem - ir cilveeki kas prot izraadiit savu miilestiibu, bet ir taadi, kas miil, bet to neizraada vai neprot izraadiit (taads vienmeer ir bijis mans teevs - kautriigs, nopietns un stingrs. Bet es miilu savu teevu taadu, kaads vinjsh ir, jo galu galaa - vinjsh ir mans teevs!).
Man vienmeer ir bijis arii brunjiniecisks raxturs, kaa arii, nezinu kaapeec, bet mani vienmeer ir vilcis uz austrumu pusi, t.i. uz Tibetu. Tur ir kaut kas, kas man neliek mieru. Es nezinu kas tur ir, bet man ir taada sajuuta, ka es esmu bijis viens no vinjiem... viens no senaas Aazijas filosofiem/praatotaajiem. Man vienmeer ir patikusi Kjiinas tauta... arii krievi. Tie ir gariigi cilveeki, kuriem nav svariiga nauda, bet gan vairaak svariigs ir gods un cienja (es nerunaaju par "jaunkrieviem")... Kjiinieshiem ir gruuta dziive, kas savukaart tos padara par cilveekiem, kas prot iztureet jebkaadas gruutiibas dziivee (piemeeram saliidziniet pashnaaviibu skaitu Kjiinaa, un, piemeeram tajaa pashaa ASV, vai Eiropaa. Kjiinaa cilveeki ir pieradushi "izdziivot", tachu "attiistiitaas valstiis" - tikliidz cilveeks saskaras ar lielaam gruutiibaam, vinjsh saak domaat, ka vinja dziivei vairs nav jeegas... Tas ir aplami! Kaada jeega dziivei buus, kad taas nebuus? Kaada jeega buus visam sasniegtajam, ja cilveeks panjem un vienkaarshi "noshaujaas"? Kaada jeega tad vispaar dziivot? Varbuut taadiem cilveekiem labak jau piedzimt beigtiem, liidz ar to ietaupot Zemes resursus uz to reekjina? Labi... man ne iipashi patiik runaat par naavi, kaut gan es no taas nebaidos. Bet zinu, ka daudzi citi baidaas...). Es personiigi esmu cilveeks-izdziivotaajs. Es nebaidos no gruutiibaam, kaa arii es nebaidos no sakaaveem... Es vieniigi baidos no taa, ka mans vaards var tikt "aptraipiits"...
Taa kaa... tie kas sho izlasiija - kritizeejiet mani! &P
P.S.- Ja jums ir savs viedoklis, nelaujiet tam palikt juusu praataa un ar laiku nomirt... SPERIET AARAA, ka tavu...! &D
Nopūsties: