Lai arī ko jūs visi šeit komentētu...

Jau ilgu laiku esmu cilvēks, kas cenšas domāt efektīvāk.

Protams, ka es vēl visu vakardienas vakaru un šīsdienas rītu domāju par tām bērēm.. bet nu fakts ir fakts. Valdis darbā būtu viens uz visiem, norvēģi neviens nevarētu pieskatīt (sinvce nevienam izņemot mani tas arī nebij jādara), salauztie (mirušie) aparāti nekur nepazustu.. kā jau madis teica... un vecmammu atpakaļ ar vairs nevar dabūt.

Vecmammu es mīlu tik un tā. Bet ir jāiet tālāk... un... vienkārši izvēlējos to, kas principā bija effektīvāks (nejauciet ar svarīgāks, kā jau daudzi te ir paspējuši...). Es cienu savu omi, bet es cienu arī sevi un savus kolēģus!

P.S.: Un, jā.. darbā nemaz nejautāju atļauju, jo zinu, ka tik un tā Inese man būtu ļāvusi... bet zinu arī to, ka no tā, ka es aizbrauktu situācija darbā neuzlabotos, un kādam papildus nāktos uzņemties arī manus darbus.

Varat arī saukt mani par cilvēku bez sirds.. es sevi saucu par atšķirīgi domājošu.