Aizdomājos par to, kādēļ dažiem maniem draugiem šķiet, ka alkohols ir Mans Draugs.

Izdomāju pāris variantus:
- jamie mani redz tik reti, un lielāko ties tikai tad, kad man ir BEIDZOT brīvs vakars, un gribas bik atpūsties no smagās darba nedēļas, ARĪ palietojot ko grādīgu atslodzei.
- jamie vispār neko nesaprot un nespēj domāt plašāk, jeb ieciklējas uz kaut ko, un pie tā arī pieturas, nemaz neaizdomājoties par citiem variantiem/iespējām.
- iespējams, ka jamiem ir taisnība, taču es samērā nelabprāt uzturos cilvēku kompānijā, kas man kaut ko norāda ar pirkstu. Tāds sarežģīts raksturiņš.
- Alkohols nav mans draugs... es esmu alkohola draugs.
- Pie visa ir vainīgi mani draugi, jo viņi visu laiku dzer.
- Nevinavataja ja - on sam prishol!
- Man ir pārāk liela ģimene, un paiet ilgs laiks, kamēr man izdodas iedzert par katru tās locekli.
- Bija uzdevums. Iekapāt ar Arčiju.
- ! Esmu pārāk nosvērts un ieslēgts sevī, un tikai alkohola ietekmē(diemžēl) man izdodas kļūt mazliet atvērtākam, drošākam publikā un brīvākam(nesaspringtākam).
- Brūss Willis nekad nespēs uzveikt Čaku Norrisu.
- ! Džekijam Čanam jau drīz 60! &(