Sēžu un berzēju acis.
Es pat nezinu kas šodien par dienu.
Vakar darbā tādas lietas darījās, ka sakari ar ārpasauli un laika izjūta vienkārši pazuda. Galvā bija tikai problēmas un to risinājumi.
Taču žēl arī Gunitu, kura palikusi Ulda vietā, kamēr jams atvaļinājumā. Viņa, cik es zinu, biroju pameta stipri vēlāk par mani. Pēc Didža teiktā varu secināt, ka tā bija viņa, kas no biroja izgāja ap pulksten pus desmitiem.
Nākamā nedēļa pagaidām man solās visa būt vismaz tāda.
Joprojām nav nekādas atbildes, vai vaidzēs to "golfu" likt vai nē.
Laiks ta iet...

OMG, šodien tač piektdiena!
Labrīt. &)