Nu, kaut kad jau teicu, ka nu nevaig tā darīt.
Liek zvana Capone. Pulkstens ir pāri vieniem. "Nāc dzert!", un vēl jo vairāk izskan texts "Aizej no darba ātrāk".
Nu liek wtf nu neeju no darba es ātrāk, kad gribu. Eju tik tad, kad man patiešām te nav vairs ko darīt. Pieļauju, ka līdz mana darbalaika beigām shamie jau būs normāli nolējušies, ka man vairs nebūs vēlmes tiem joinot. Un vispār darbadienās dzert... pie kam jau dienas vidū... to laikam var darīt tik tie, kam nav darba, jo liek man galīgi nepatīk aizlieties, un tad nākamajā dienā braukt uz atbildīgo darbiņu!

Āmm.. nu jā.
Un vispār, kad esi pie stūres, uzreiz daudzas ierastās vakaru pavadīšanas metodes vairs neder. Jo, ja tā padomā, jau agrāk man nepatika dzert. Bet par cik to dara/īja praktiski visi mani draugi.. un arī es pats principā pēc pirmās glāzes vairs negribēju bremzēt.. tad nu tā nu bij ierasts. Bet nu neatbalstu es to ikdienas "iedzeršanu". Savulaik dzeršanu daudz mazākos biežuma apjomos sauca par alkoholismu. Nezinu.. mūsdienās par alkoholiķiem varētu nosaukt lielu daļu sabiedrības.

Neesu jau kkāds anti-alkoholiķis, bet nu citreiz tomēr man nepatīk, kad draugi aizlejās un tad zvana... īpaši, ja tev nav ne mazākās vēlmes lietot alkoholu.

Un ņemot vērā to, ka agrāk liela daļa laika pavadīšanas bij saistīta ar alko, tad nu tagad brīžiem tiešām rodas sajūta, ka nav ko darīt. Taču no otras puses, tagad ir iespēja, ja laika apstākļi ir labvēlīgi, aizšaut kkur dabā un padarīt kaut ko veselīgāku.

Vēl bik radās vēlme tomēr kkad drīzumā moš sarīkot to paint-ball pasācienu! Padārgi, bet vismaz much phun! Pie kam mūsu varenā dotas pieredze varētu palīdzēt veidot visādus Maža plāniņus.

Ai ej dirst. &D