Nu, runājot par to kā tu izteicies "k**e"( <-- rupjš vārds), principā tikai tur ir tāda attieksme. Iespējams tādēļ, ka tā ir bagāta labaratorija, kuras pamatdarbības sfēra ir pelnīt naudu, nevis rūpēties par veselību. Līdz ar to arī, iespējams, tur uz situāciju skatās tā ekonomiski jeb bezsirdīgi (nav jūtu), jo jūtas ir liels traucēklis biznesā.

Un, ja godīgi, jau pirmo reizi tur esot, man tur nepatika. Pats nezinu kāpēc, bet tā labaratorija pati par sevi ir nelabvēlīga strādāšanai, jo es joprojām nerubīju, kā viņi grib lai sataisa aparātu, uz kura viņi remonta laikā vislaik strādā, un ja tu palūdz kādu brīdi pie tā nestrādāt, tad tev ik pēc minūtes jautā "nu, kad būs? kas tur par vainu? vai vēl ilgi?" un taj brīžos man gribas atbildēt aptuveni tā "nu jā paga es tūlīt sakoncentrēšu savu Ki un izdzīšu ļauno bojājumu no aparāta ārā un pēc tam viņam pajautāšu, ko viņš tur bija saplēsis."
Citur vismaz inžinierus uzskata par cilvēkiem un saprot, ka ja problēma ir, tad inžinierim neatkarīgi jāļauj strādāt, kamēr problēma tiks novērsta, jo viņš tieši tāpēc tur ir ieradies.
Manispēc mani pat priecē fakts, ka mani tur negribot redzēt, jo pašam tur negribas rādīties. Taču taj pat laikā esmu jebkurā brīdī kopā ar kādu mūsu firmas menedžeri vai priekšniecību braukt pie tās dāmas uz četriem burtiem un tā riktīgi izrunāties no sirds un ar jūtām, lai viņai bik rodas nojausma par to visu, kas notiek un tā. Jo principā ar savu spītību viņa tikai pati rada problēmas savai iestādei, gaidot "īpašo inžinieri". Pie kam cik nopratu arī mans kolēģis ir biku pielicis vārdu savulaik tam visam, pēc kā iespaids par mani nebūt neuzlabojās. Slikti jau ir tā domāt un tā, bet man vienmēr ir bijusi kaut kāda nojausma, ka es viņam nepatīku. Vai arī viņam nepatīk tas, ka atnāk zaļš gurķis, kuru nezinu kāpēc firmā daži labi sauc par saulesstariņu un uz kuru liek lielas cerības. Valdis ir ok vecis, bet to viņa nostāju brīžiem nesaprotu.
Ām.. nu jā. Un btw vakar man neļāva to aparātu sataisīt. Lai arī manuprāt es to paspēju izdarīt līdz mani no aparāta nodzina nost svarīgā būtne ar piebildi "lai brauc Valdis taisīt". Nu atbrauca Valdis.. neko īpašu neizdarīja un EPĀĀ.. viss strādā. Visvairāk man patīk Valda atbilde uz jautājumu "kas tad tur bija noticis?"... "ēēm, nu tūūr.. āmm.. un salaiž kkādu sviestu nemaz nepasakot īsto vainu principā". Savā ziņa es Valdim arī jūtu līdz ar to labaratoriju. BTW vakar Valdi uz turieni pēc tam izsauca vēlreiz, jo kaut kas akal negāja... un tā "k**e" (lai piedod man Dievs) arī jamam uzdirsa pa tēmu "kāpēc jūs to nesataisījāt pirms tas saplīsa?!"

Gaidu dienu, kad tajā labaratorijā nomainīsies vadītāja (ceru, ka tas kkad notiks). Arī strādāt ir daudz mierīgāk un arī ātrāk problēmas risinās nesaspringtā gaisotnē.