icecuba (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} cuba) rakstīja,@ 2006-02-05 19:08:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Home.
Katrs no mums ir nieciiba shajaa lielajaa pasaulee...
Tomeer pasaule ir nieciiba katram no mums.
Citreiz iznaak, ka cilveeks pazaudee to, kas vinjam ir naacis liidz, kad vinjsh radaas shajaa pasaulee. Taa spozhaa zvaigzne, kas ir dota katram... Un katram taa ir sava. Viena vieniiga, neatkaartojama, iipasha.
Ir briizhi, kad cilveeks pazaudee savas maajas. Vinjsh kljuust par bezpajumtnieku, kas kliist pa sho pasauli, un ir aizmirsis, ka kaut kur.. dzilji sirdii, ir maajas, kuras vinju gaida atgriezhamies. Cilveeks meedz pazaudeet savu zvaigzni. Vinjsh pazuud, apmaldaas, peec kaa vinjsh kaadu laiku aizmirst par to. Vinjsh dziivo shaj pasaulee, nemaz nezinot - kaads ir vinja celjsh. Aizmirstot, kas ir tas, kaa deelj vinjsh dziivo. Vinjsh pazuud. Vinjsh dziivo, bet vinja nav. Vinjsh iet uz priekshu pa pluusmu, apjucis. Apjucis, jo nezin, kaapeec vinjsh iet. Bet kas gan vinjam atliek. Vinjsh meklee. Meklee to, kaa deelj vinjsh ir naacis. Meklee to, kas ir dzlilji pazaudeets ieksh vinja sirds. Meklee savu zvaigzni. Savas maajas.
Un tad, kaadu dienu, kaads naak, lai paliidzeetu ieluukoties dzilji sirdii. Un saaktu mekleet. Mekleet kaut ko, kas kaadu dienu bija izdzisis vai izdzeests. Rodas apjukums. Jo cilveeks piepeshi saprot, ka kaada gan tam visam jeega, ja vinjsh nezin, ko vinjsh veelas. Un vinjsh saak mekleet. Pasaule ap vinju pazuud. Vinjsh sapluust ar to. Vinjsh un pasaule kljuust par vienu veselu. Vinjsh vairs neredz nevienu, bet taj pashaa laikaa vinjsh redz visu. Pasaule izmainaas. Visi trokshnji pazuud. Ir pilniigs klusums, un vinjsh beidzot speej sadzirdeet savas sirds balsi. Taa vinjam meegina kaut ko pateikt. Un vinjsh meegina to saklausiit. Bet ir pagaajis tik ilgs laiks... un vinjsh ir aizmirsis, kaa klausiit savu sirdi. Vinjsh censhas. Un tas ir saakums. Jo vinjsh beidzot grib to sadzirdeet. Un vinjsh atradiis savu tik sen pazaudeto zvaigzni. Taa mirdz vienmeer turpat virs vinja. Atliek tikai pacelt acis augshup un ieluukoties tajaa. Un taas spozhums iemirdzeesies vinja aciis, tas izies vinjam cauri, un iemirdzees pashos sirds dziljumos. Un sirdii atkal radiisies gaisma. Gaisma, kuras deelj shis cilveeks dziivo. Vienmeer ir dziivojis. Tika naacis shai pasaulee, lai tam dziivotu. Un nu jau nebuus svariigi, cik ilgi... jo vinjsh zin, ka driiz vinjsh buus maajaas. Savaas maajaas. Maajaas, kuras vinjsh bija pazaudeejis.
Update: Vinjsh joprojaam nezin, kur ir vinja maajas. Tachu vinjsh taas meklees. Jo tagad vinjsh zin, ka kaut kur tur.. priekshaa.. vinjsh atradiis sev mieru.
Katrs no mums ir nieciiba shajaa lielajaa pasaulee...
Tomeer pasaule ir nieciiba katram no mums.
Citreiz iznaak, ka cilveeks pazaudee to, kas vinjam ir naacis liidz, kad vinjsh radaas shajaa pasaulee. Taa spozhaa zvaigzne, kas ir dota katram... Un katram taa ir sava. Viena vieniiga, neatkaartojama, iipasha.
Ir briizhi, kad cilveeks pazaudee savas maajas. Vinjsh kljuust par bezpajumtnieku, kas kliist pa sho pasauli, un ir aizmirsis, ka kaut kur.. dzilji sirdii, ir maajas, kuras vinju gaida atgriezhamies. Cilveeks meedz pazaudeet savu zvaigzni. Vinjsh pazuud, apmaldaas, peec kaa vinjsh kaadu laiku aizmirst par to. Vinjsh dziivo shaj pasaulee, nemaz nezinot - kaads ir vinja celjsh. Aizmirstot, kas ir tas, kaa deelj vinjsh dziivo. Vinjsh pazuud. Vinjsh dziivo, bet vinja nav. Vinjsh iet uz priekshu pa pluusmu, apjucis. Apjucis, jo nezin, kaapeec vinjsh iet. Bet kas gan vinjam atliek. Vinjsh meklee. Meklee to, kaa deelj vinjsh ir naacis. Meklee to, kas ir dzlilji pazaudeets ieksh vinja sirds. Meklee savu zvaigzni. Savas maajas.
Un tad, kaadu dienu, kaads naak, lai paliidzeetu ieluukoties dzilji sirdii. Un saaktu mekleet. Mekleet kaut ko, kas kaadu dienu bija izdzisis vai izdzeests. Rodas apjukums. Jo cilveeks piepeshi saprot, ka kaada gan tam visam jeega, ja vinjsh nezin, ko vinjsh veelas. Un vinjsh saak mekleet. Pasaule ap vinju pazuud. Vinjsh sapluust ar to. Vinjsh un pasaule kljuust par vienu veselu. Vinjsh vairs neredz nevienu, bet taj pashaa laikaa vinjsh redz visu. Pasaule izmainaas. Visi trokshnji pazuud. Ir pilniigs klusums, un vinjsh beidzot speej sadzirdeet savas sirds balsi. Taa vinjam meegina kaut ko pateikt. Un vinjsh meegina to saklausiit. Bet ir pagaajis tik ilgs laiks... un vinjsh ir aizmirsis, kaa klausiit savu sirdi. Vinjsh censhas. Un tas ir saakums. Jo vinjsh beidzot grib to sadzirdeet. Un vinjsh atradiis savu tik sen pazaudeto zvaigzni. Taa mirdz vienmeer turpat virs vinja. Atliek tikai pacelt acis augshup un ieluukoties tajaa. Un taas spozhums iemirdzeesies vinja aciis, tas izies vinjam cauri, un iemirdzees pashos sirds dziljumos. Un sirdii atkal radiisies gaisma. Gaisma, kuras deelj shis cilveeks dziivo. Vienmeer ir dziivojis. Tika naacis shai pasaulee, lai tam dziivotu. Un nu jau nebuus svariigi, cik ilgi... jo vinjsh zin, ka driiz vinjsh buus maajaas. Savaas maajaas. Maajaas, kuras vinjsh bija pazaudeejis.
Update: Vinjsh joprojaam nezin, kur ir vinja maajas. Tachu vinjsh taas meklees. Jo tagad vinjsh zin, ka kaut kur tur.. priekshaa.. vinjsh atradiis sev mieru.
