Nu nez nez.
Vakar, ejot prom no darba, man ar bij paarlieciiba, ka nu tagad jau gan buus! ...

Shodien.. seezhu... cilveeku nav. Pa dienu veikalaa ir bijushi kaadi 5-10 potenciaali pirceeji, no kuriem 2 bija mani vakardienas sarunaatie klienti, un 4 bija cilveeki, kas ienaaca paintereseeties (bez nodoma kaut ko pirkt).

Kasee kaut kaadi 250 Ls.
Un tizlaakais ir tas, ka nu saacies 3-dienu periods, kur vairs no tevis vairaak vai mazaak nekas nav atkariigs. Tik daudz ir izdariits meenesha laikaa.. bet tagad. Tagad viss atkariigs no taa - vai naaks cilveeki, vai nee. Ja nav cilveeku - es neko nevaru dabuut kasee.

Prieks par to, ka esmu notirgojis ~60-70% no visa veikalaa notirgotaa shomeenes. Esmu ieguvis vairaakus klientus, kas, ja tiem kaut ko vajadzees, naaks pirkt pie manis. Paaris klientus, kas man zvaniisies pie vismazaakaas probleemas... neskaitaamu skaitu klientu, kas mani uzskata par vieniigo paardeveeju veikalaa, ar kuru var runaat... (pat briizhiem neerti paliek koleegju starpaa, peec sekojosha dialoga: -Varat man iedot savu numuru un vaardu? -Jaa protams.. bet jebkursh no shejienes darbiniekiem jums var palidzeet. -Nu.. bet juus esat taads gudrs. ...)

Peec taa klienta aizieshanas veikala direktoram , kas seedeeja man blakus pat izmetaas texts "nas opustilji" (tjipa mums uzbrauca).

Un lai arii kas.. lai arii buus, vai nebuus. Galvebnais nav nauda. Galvenais ir sveetku prieks. Un man ir. Esmu ljoti gandariits par sasniegumiem un savu personiigo kvalifikaacijas celshanu peedeejaa meenesha laikaa. Cilveeki naak pie manis. Aiziet un atgriezhas. Tas ir patiikami. Tas ljoti pacelj garastaavokli. Pirceeji nes kuukas, saldumus... Pirceeji atceras "kaut kaadus paardeveejus, pie kuriem nopirkushi kaut ko". Tas ir jauki. Un ir prieks katram no vinjiem pasmaidiit, noveelot prieciigus sveetkus un laimiigu Jauno Gadu.

Ehh..