Vai cik amizanti, iepriekšējais ieraksts bija tieši pirms mēneša.

Sākam ar Nārniju:
The Chronicles of Narnia: The Lion, the Witch and the Wardrobe (2005) un The Chronicles of Narnia: Prince Caspian. Skatījāmies rāmā sestdienas dienā, dzerot kakao ar māršmalloviem iekšā. Nu šīs bija riktīgas bērnu filmas. Ne kā Bridge to Terabithia, kur arī pieaugušam aizķer, vai kā Pixar multenes, kur viss smieklīgi, bet nu tā riktīgi naivi banāli un bērnišķīgi. Bet nu tāds arī bija plāns. Otrā filma patika labāk.

Almost Famous (2000) ar grūpijām un sex/drugs/rocknroll bija jauka.

Clerks (1994) laikam bija iepriekš par daudz saslavēta, jo bija nu tā, skatīties var, bet stāvā sajūsmā nebiju.

Everything Is Illuminated (2005) riktīgi patika. Patika noskaņa, kultūra, valoda, vide. Droši vien viss ir pārspīlēts un īstenībā viss ir citādāk, bet tāpat patīk. Kad klausos čigānu pankus Gogol Bordello, viņi man atgādina šo filmu. Vai, un es tikko paskatījos, Gogol Bordello solists jau arī ir tas pats jautrais premium džeks no šīs filmas.

Memories of Murder (2003) ir korejiešu detektīvs un tāda melna komēdija, interesanti līdz pašam galam, smuki safilmēts.

The Last Kiss (2006) ir padumja romantiska komēdija.

Crank (2006) -- Transporter džeks atkal dulli brauc, kaujas un šauj.

Balls Out (2009) -- šī ir pavisam dumja, Stiflers māca bērniem spēlēt tenisu.