Pēterim ir laptops

Pirms trim nedēļām nopirku savu pirmo portatīvo datoriņu, vēlos pavēstīt par iespaidiem.

Kompīša pirkuma pamatojums bija tāds – laiks rakstīt bakalaura darbu, tālab tiek ņemts mācību atvaļinājums. Atvaļinājuma laikā būtu jauki netupēt Rīgā, bet skriet pa pļavām un mežiem savos laukos. Bet tur, laukos, man nebūtu darba programmēšanai / rakstīšanai piemērota rīka – tur ir tikai brāļu 500 megahercu PIII ar Slackware 10, Gnome 2.6, un brīnišķīgu 14” monitoru. Man pietrūktu jaunākā Python, Openoffice, skaitļošanas jaudas un monitora, ar kuru varētu strādāt vismaz 1024×768 izšķirtspējā. Nu un tad es gudroju un šaubījos un rēķināju, un galu galā nospriedu, štrunts ar visu, jāpērk portatīvais.

Briestošajam pirkumam nebiju gatavs iztērēt pusotru tūkstoti, skatījos uz lētā gala kompīšiem. Nu, un izvēlējos šo te. Līdzīgi kā citiem šīs klases kompīšiem, tam ir Celeron M procesors, 512MB RAM (kas ir diezgan svarīgi ērtai Gnome lietošanai), 60GB HDD. Starp konkurentiem šo izcēla grafikas karte, citiem cenā līdzīgajiem kompīšiem ir Intel integrētās grafikas kartes, ar tām diezkāda spēļu dzenāšana un XGL lietošana nesanāk. Nu, ar 3D efektiem var spožāk izrādīties kā ar lielu cieto disku vai ilgu baterijas laiku.

Saņemot kompīti izrādījās, ka tas ir komplektēts ar DVD-RW nevis Combo, par ko, protams, sarūgtināts nebiju. Smalkās specifikācijas pirms pirkšanas lasījis nebiju, un tā tikai vēlāk konstatēju, kā datoram visi sāni izcaurumoti – papildus loģiski sagaidāmajiem skaņas, ārējā monitora, tīkla un barošanas caurumiem bija arī karšu lasītājs, firewire, tv-out, pcmcia (laikam) un modēma (laikam) caurums. Un atlikušo brīvo vietu aizņem USB caurumiņi.

Mums laukos interneta nav. Nav pat fiksētās telefona līnijas. Nopirku dzeltenu Bluetooth USB pirkstiņu, domājot piemunsturēt internetu pa telefonu un GPRS. Vēl Elkorā nopirku jauku, melnu somu. Tā izskatās paredzēta nēsāšanai rokā vai uz pleca, bet, kā izmēģināju, lenci var pārmest pār galvu, dabūt somu uz muguras un bez bēdu braukt arī ar riteni. Tikai jāatceras, ka tā esmu drusku “platāks”, vieglāk aizķert stabus utml. Un arī jābrauc prātīgāk, ar tādu dārgumu mugurā.

Sākumā 10GB partīcijā uzinstalēju Windows, līdzi doto draiveru disku, nu un protams dažas spēlītes. Tālāk atlikušajā vietā uzstādīju Ubuntu. Jāteic, ka viss vedās necerēti gludi – faktiski viss strādāja “out of the box”. Nu, visi tradicionālie dzelži. Bezvadu tīkla karte nē, un to karšu lasītāju līdz šim brīdim neesmu pamēģinājis, vai strādā. Ar frglx dzini tiku pie 3D akselerācijas. XGL strādā! Pieliekot pie /etc/modules p4-clockmod, procesors arī sāka mācēt brīvos brīžos samazināt darba frekvenci. Kas tad vēl, esmu bakstījies ar hdparm un laptop-mode parametriem – Ubuntu vienu laiku bija problēma, ka cietais disks gribēja stāties ik pa piecām sekundēm. Tik agresīva enerģijas taupīšana disku ātri nobeigtu. Bet citādi, nevar salīdzināt ar tām šausmām, kas bija jāpiedzīvo, piemēram, šim Alienware kompīša pircējam
Saprātīgi būtu bijis pirms pirkšanas noskaidrot katra dzelža savietojamību ar Linux, ko es nedarīju, bet man laikam ir kaut kā paveicies.

Ak tā, nemaz vēl neesmu izstāstījis kā tas aparāts izskatās un “jūtas”. No šīm lietām es nekā nesaprotu, man liekas, izskatās glīti.
Lampiņas spīd jaukās zilās vai oranžās krāsās. Piemēram, Power poga ieslēgtā stāvoklī spīd zila, Sleep režīmā – oranža. Nu un tā. Melnas plastmasas vietā jaukāks būtu bijis, teiksim, kaut kāds stilīgs vieglmetālu sakausējumu korpuss, bet visu jau nevar gribēt. 15.4” platais ekrāns – ar 350D bildētās bildes tajā ietilpst labāk, kā ierastajos 4:3 malu attiecības monitoros. Skatoties filmas neizmantotā ekrāna daļa arī mazāka. Programmējot gan, rindiņas nav par 80 simboliem garākas un no platā ekrāna tāda liela labuma nav. Un vēl, ekrāns ir spīdīgs, var spogulēties. Ja apkārt ir krietni gaišs, ekrāna atspīdumi ir diezgan traucējoši. Grūti pierast, ka Ctrl nav klaviatūras malējais taustiņš, tur sēž vēl viens – Fn. Pa mājām darbojos ar maziņu USB pelīti un tagad, paņemot rokā normāla izmēra plastmasas kluci, sajūta ir varen jocīga. Dažas vietas datoriņam krietni uzsilst, bet tas esot normāli. Ventilatora skaņa ir, īpaši klusā vidē, labi dzirdama. Bet tas nieks, vienkārši jāieslēdz mūziku :) Baterijas darbības mūžs nav necik izcils. Neesmu tā ļoti precīzi mērījis, bet tā – apmēram, neelpojot virsū nostrādā varbūt kādas 2,5 stundas, normāli strādājot ar dokumentiem un internetu un klausoties mūziku un lietojot vairākas USB iekārtas, kādas 1,5 stundas varbūt. Nav daudz, vai ne, bet visu jau nevar gribēt. Toties kāda man grafikas karte :)

Internets pa Bluetooth-GPRS strādāja itin labi. Telefons rāda, ka notērēti 65 megabaiti! Tiešām izbaudīju mobilitāti – kompīti var viegli staipīt apkārt. Vienu laiku pastrādāju pie lielā smagā istabas rakstāmgalda. Tad pārcēlos uz virtuvi, tad ārā uz klētsgrīdu, un tā ik pa laikam. Kad Jealousy dienasgrāmatā rakstīja, cik savādi ārzemēs pa WiFi klausīties pašam savu interneta radio, es gudroju, vai neatbildēt kaut kā līdzīgi, – cik neparasti ir vēlā vakarā gulēt pie silta mūrīša savā dziļajā lauku nekurienē un lasīt to viņa ierakstu savā laptopā.

Lūk, tādi pīrāgi. Īss kopsavilkums: labumi –

• grafikas karte
• funkciju pārbagātība
• nav dārgs

nelabumi –

• baterijas darba laiks
• nav dārgs (nevar lielīties)
• nav diezcik atpazīstams, prestižs zīmols

Ak jā, un kā tad man veicās ar bakalaura darbu? Itin labi – pa atvaļinājumu saprogrammēju varenus labumus, tagad jāsmērē odt dokumenti. Bet par visu šo padarīšanu vajadzētu stāstīt atsevišķā ierakstā un vēlāk, kad darbs būs vairāk uzbriedis.

Visbeidzot, noslēgumā viena bilde, kur datoriņu drusku redz.