Vakardien un šorīt es ņēmos ar kompīša klusināšanu. Pirmā lieta bija nomainīt paskaļo barošanas bloka ventilatoru pret klusāku. Tas vienkārši – izvelkam barokli, atskrūvējam, izskrūvējam ventilatoru, ar nazi vadus – šņiks – nost, jauno vietā, piemunsturējam vadiņus ar Bīna metodi.
Pieskrūvēju barokli korpusā ar vienu skrūvi, pieslēdzu pie elektrības – ventilators griežas – ļoti labi.

Nākamais plānā – procesora ventilators. Līdzšinējā standarta ventilatora vietā manam Athlon 2500 (Socket A) ir iekš M79 nopirkts Nexus AXP-3200. Tātad, izņēmu atmiņu lai netraucē, un, – ej, cilvēks, saproti, kā lai veco dzesi dabū nost. Kopā ar Māri, piepalīdzot ar skrūvgriezi, pildspalvu un pirksiem, pēc ilgiem pūliņiem dabūjām to negantnieku nost. Procesā uz mātesplates nejauši nolocīju vienu kondensatoru. Uzziežu balto termo-kautko un mēģinu uzmānīt virsū jauno dzesi. Atkal, nocīnījāmies, līdz beidzot nepaklausīgā dzeses “sprādze” aizķeras aiz procesora ligzdas “zobiņiem”. Ieskrūvēju barokli, iespraužu atmiņu, saspraužu vadus, slēdzu iekšā – ventilators griežas.

Protams, ka kompītis nepalika pavisam nedzirdams. Ja viss pārējais ir klusumā, kompīša dūkšanu joprojām labi dzird. Bet, tomēr, ir daudz labāk. Agrāk mana kaste bija ievērojami skaļāka par Pāvela, tagad ir ievērojami klusāka par viņējo.

Diemžēl, vēl nekas nebija kārtībā. Sistēma uzvedās jocīgi – programmas vērās ciet, un ik pa laikam kompītis izslēdzās un sāka pīkstēt kā sirēna. Tukšgaitā sistēma vēl kaut cik strādāja, bet, kā gadījās lielāka slodze, tā sirēna un gatavs. Palaižot burnK7 – procesora slodzes testu, izslēdzās gandrīz momentā. Turklāt, tā notika gan, ja procesora termometrs rāda 40°, gan, ja 52°.
Bēdu pārņemts aizgāju gulēt.

Šorīt iepazinos ar Socket A AMD Processor Installation Guide. Tur ieraudzīju bildi, kurā redzams apmēram tas, kā es liku procesoram virsū dzesi, un ar lieliem burtiem apakšā – “THIS IS WRONG!”. Uzzināju, ka ar dzeses sprādzi var ērti manipulēt, tajā iespraužot skrūvgriezi – tad var ērtāk stumt un locīt.
Vienā forumā atradu bēdu stāstus par procesoriem un sirēnām, un tur ieteica izņemt procesoru un palocīt termodiodi – ja tā labi nepieguļ pie procesora, tad tā sirēna rodas.

Drūmā apņēmībā atkal izjaucu kompīti, nomānīju nost ventilatoru, noņēmu procesoru – nekādas termodiodes nebija. Izpūtu putekļus, ieliku atpakaļ procesoru, rūpīgi nosmērēju ar balto, un uzliku dzesi kā rādīts pamācībā – kad iemanās, tas patiesībā ir gluži vienkārši. Atlocīju atpakaļ nolocīto kondensatoru. Saspraudu visu atpakaļ, padarbināju burn7K kādas 10 minūtes un sistēma nenomira (iepriekš tas bija sekunžu jautājums). Un tā, panākumu ielīksmots, atnācu uz darbu.

Rezumējot, procesora dzeses mainīšana pirmo reizi mūžā ir satraucošs piedzīvojums. Pamācība ar ilustrācijām krietni palīdzēja. Nav īsti skaidrs, ko sākumā izdarīju nepareizi. Visticamāk – procesors un dzese nebija pilnīgi paralēli viens otram.
Un, visbeidzot, iztērētā nauda, laiks un nervi bija to vērti. Klusums – zelta vērts.