Redz, kā pieradums dara savu. Pēc lielā notikuma, sākumā tur nebija nekā. Tad parādījās saites uz diskusijām par to, kas notika. Pēc laiciņa galā tika pieķibināts vēl mazliet. Tad vēl mazliet, vēl, vēl un vēl. Domāju, vairs nav tālu brīdis, kad Coolynx'am pieriebsies labot pliku html failu un, kā fēnikss no pelniem, no kanalizācijas trubas izlīdīs pods.

Reiz sāku rakstīt, vajag palielīties. Salasījos, cik viss vienkārši, un man vairs nav kārpainā kārpucūka, es tagad lietoju sirmo ezi. Nekādas dižas aizķeršanās nebija - atjaunināšanās procesa vidū nosprāga gnome-panel, bet to jau var saprast. Bija neliela ķēpa ar mono, bet, salīdzinoši, nekas liels. Tiku pie f-spot. Ar diezgan pamatīgu cīnīšanos dabūju pie dzīvības Beagle. Pēc varenas čakarēšanās, beidzot puslīdz sāka strādāt Quake 2 tekstmodē. 128x96 tekstmodē izskatījās, ka varētu pat spēlēt. Paspēlēju FuxQuake. Apbrīnojami, ko no tādas 8 gadus vecas spēles var izspiest. Hmm, kas tad vēl. Dienas-nakts cikls apgriezies gandrīz pilnīgi kājām gaisā, naudas nav, darbi uz priekšu lāgā neiet, par sesiju cenšos nedomāt.