Senāk es domāju, ka filmējot vai fotografējot "zūmošana" - attēla pievilkšana tuvāk - dod tieši tādu pašu efektu, kā pieiešana tuvāk ar kājām.

Ar laiku sāku palikt aizdomīgs - pirmkārt, krita acīs, ka fotogrāfijas, kurās izmantota tālummaiņa, jūtami atšķirās no tām, kurās nav - pirmās izskatās visai nedabiskas, plakanas, attēlā redzamās lietas ir it kā sastumtas kopā vienā dziļumā.

Bez tam mani uzmanīgu darīja lielie apraksti un garie spriedelējumi par 28mm lēcām, 50mm lēcām utt. Ja vienīgā atšķirība starp tām lēcām būtu tas, ka caur vienām viss izskatās tuvāk un tumšāk - tad taču tik gari un plaši par viņām nerunātu. Un tie termini - Wide un Telephoto. Tur bija jābūt kam vairāk.

Un tā nu vakar spēlēju Doom2 uz svaigi nokompilēta Doomsday dzinēja, eksperimentēju ar daudzajām grafikas iespējām un uzskrēju uz parametra FOV - Field Of Vision - skata platums grādos. Mainot šo parametru no galīgi mazām vērtībām - ~10 grādiem līdz maksimumam - 179 grādiem un redzot, kā izmainās skatījums uz pasauli, pamazām nāca apjausma.

Uzskatāmībai sagatavoju mazu bildīti.

Bildītē - es vēlos iemūžināt to puķīti, kas atrodas zaļganajā stāvajā taisnstūrī. To var izdarīt ar abiem mazajiem fotoaparātiņiem, turklāt, var panākt, ka puķīte abās iegūtajās bildēs būs vienādā lielumā - attālākajam fotoaparātam ar lēcu kustināšanu jāpanāk, ka skata lenķis samazinās. Tomēr, viegli redzēt, no abiem fotoaparātiem iegūtās bildes nebūs vienādas - vienā būs 2 puķes, otrā četras.

Šo atklāsmi vajadzēja pārbaudīt arī dabā - lai nesanāktu liels kauns ķļūdas gadījumā. Noliku uz galda krūzi un 2 glāzes -

Ne krūzi, ne glāzes nekustinot, uztaisīju 2 fotogrāfijas - vienu, izmantojot 3x zoom, un otru - bez zoom. Lai krūzīte abās fotogrāfijās būtu vienā izmērā, otrajā fotogrāfijā fotoaparātu piebīdīju tuvāk - tāpat kā zīmētajā ilustrācijā. Rezultāti -

Tas, ka tālummaiņa != pieiešana tuvāk, ir diezgan acīmredzami, bet kaut kā nebiju aizdomājies. Vidusskolā fizikā optikā būšu laikam gulējis.