Nu tad par to OOP. Īsumā — OOP ir ļoti labi. Varbūt pēc trīs gadiem tā vairs neliksies, bet patlaban liekas.

Milzīgi plaša tēma. Daudz visa kā ko izzināt un saprast. Laikam vissvarīgāk ir uzķert to domāšanas paņēmienu. Nevis valodu likumus – kas ir mantošana, interfeisi, abstraktās klases un tā tālāk. Tie ir tikai līdzekļi; daudz svarīgāks ir piegājiens — kā dotā uzdevumā saskatīt, kas būs tie objekti, kā viņi savā starpā runāsies.

Darbā jau pašam dažu reizi bija gadījies sapīties savās klasēs, pārkāpt Liskovas principu, ar jaunu ideju galvā aši pārrakstīt, sapīties atkal utt. Pēc Head First Object-Oriented Analysis and Design bilde noskaidrojas. Sanāk smuki.

Universitātes lekcijās tika stāstīts par enkapsulāciju, deleģēšanu un citām jaukajām lietām. Ka tādas ir. Bet šī grāmata uztrennē prasmi pazīt situācijas, kad tās jāpielieto. Eklipsē es jūtos kā spēlē, kur jāšauj pa teroristiem, bet teroristu vietā – koda samudžinājumi, atkārtošanās.

Ar bildītēm un spēlītēm saudzē lasītāju un viņa interesi. Lasīju pludmalē.

Es pieņemu, ka ir vēl daudz citu vērtīgu un līdzvērtīgu grāmatu par šo pašu lietu – objekt-orientētu domāšanu. Vienkārši pats esmu tik maz izlasījis, ka kauns, un citu nav ko ieteikt. del.icio.us-ā uzgāju saiti uz veselu rindu vērtīgu grāmatu. No kurām esmu izlasījis tikai sarakstā pirmo, tā ka jāķeras klāt un būs visādas atklāsmes kā likts.