SEB MTB 3. posms Kandavā

Šosvētdien Kandavā mudž no riteņiem. Vislielākā riteņbraucēju burzma ir pie sporta bāzes, kur velomaratona starts un finišs, bet viņi ir arī visur citur. Ripinas pa pilsētas galvenajām un arī mazajām ieliņām, iepērkas veikalos, sēž uz soliņiem apstādījumos. Riteņi ir mašīnām uz jumtiem, tie spīd caur busiņu logiem, tie ir visur! Šosvētdien, ja Kandavas centrā pakratīsi kādu koku, nobirs lejā pāris riteņi, ja pakratīsi stiprāk, lejā ar galvu pa priekšu nonāks arī braucēji. Ieiesi aptiekā vai grāmatnīcā – tur priekšā jau grozīsies riteņbraucēju bariņš. Viņi mazgājas parka strūklakā, karājas luksoforos un, izdodot mērkaķu skaņas, lēkā pa mašīnu jumtiem. Ak, es jau drusku sāku pārspīlēt.

(brāļi un māsa draiski skrien pa magoņu pļavu Pūrē)

Es ar komandu, mēs Kandavā nokļuvām tāpat kā pagājušo gadu, ar vilcienu līdz Tukumam, ar riteņiem līdz Kandavai. Pēc sacensībām atpakaļ mājās tāpat, tikai ačgārnā secībā – ar riteņiem līdz Tukumam, ar vilcienu līdz Rīgai. Gan turp, gan atpakaļ pūta izdevīgs vējš, tā nu pārbraucieni bija, kā Pūks reiz salīdzināja, “kā jauka pastaiga gar jūras krastu”. Ak jā, uz Kandavu devāmies jau dienu iepriekš, sestdienā, lai sacensību dienā ir svaigi spēki.

(saite uz video ja šeit nerādās)

Pēc ierašanās Kandavā mēs iesākumā apsekojām bērnu rotaļu laukumu, par to varam teikt tikai visus tos labākos vārdus. Izvēlējām nakts pārlaišanas vietu – zāles pleķīti, kam vienā pusē ūdens, otrā pusē mežs. Soliņš un ugunskura vieta, gleznains skats, pavisam tuvu sacensību vietai. Vakarpusē sāka smidzināt. Divos naktī lietus bija mitējies. Kandavā tajā dienā laikam izlaidums, izeju slapjajā pļaviņā, tālumā skan un es atpazīstu – ATB – Ecstasy. Nogulējām līdz desmitiem rītā.

( brāļi un māsa skrien pa meža ceļu blakus ūdenim, netālu no mūsu nakts pārlaišanas vietas)

Sacensībās kā parasti pozitīva, pacilāta, draudzīga gaisotne. Sportistu starts, stāvēšana koridorā, ātri ātri poverbārs banāns ūdensmalks finišs. Bija jāpārbrien Abava, vienā dūkstī brišana pa dubļu putru pāri ceļgaliem. Foršas šauras un zarainas taciņas gan augšup, gan lejup, arī pa kādam asfalta vai grants ātrumposmam. Pa kartpeļu vagām (perpendikulāri vagu virzienam) arī jāpabrauc. Pēc netīrumu atzīmēm uz amortizatora redzam, ka tas ticis iedzīts pat līdz 85mm (no teorētiski maksimālajiem 100mm). Finiša taisnē es ielidoju satriecošā spurtā, un vispār izbrīnījos, ka viss tik ātri galā.

Startā biju apmēram 600-ais, un rezultātos redzam, ka finišēju kā 283-ais, tātad trasē esmu apdzinis apmēram 300 braucējus – yay! Savā grupā 152. vieta no 452. Nākamajos posmos būs labākas starta vietas, un tad, jācer, šo rezultātu varēs vēl uzlabot.

Patlaban, kamēr Cibas DNS nestrādā, uz komentāriem var tikt pa šo saiti