Asus WL-500G Premium wireless router un lietas

Jau kādu laiciņu atpakaļ mxz rakstīja par gudro Asus frēzmašīnu, tfū, maršrutētāju. Tā spēks un pievilcība – iebūvēts cietais disks un spēja pašam lādēt torrentus. Es izlasīju, man patika, un es iegaumēju.

Kā nu tas nāk, kā nē, kaut kādā brīdī mūsu kaimiņi palika prātīgi un savu neaizsargāto bezvadu tīklu pataisīja aizsargātu. Padzīvojām pāris mēnešus bez īsta interneta līdz saņēmāmies un dabūjām Lattelekom Mājas DSL ar cerību kaut kad nākotnē tikt arī pie Profesionālā.

Kabelis cauri dzīvoklim nekur neder, un steidzīgi bija jāgudro par bezvadu maršrutētāja iegādi. Te man, protams, pirmā doma prātā bija tas mxz raksts par Asus ražojumu. Bet tas Asus WL-700gE tāds dārgs, 180 lati Latvijā. Un, es izvēlējos un kaut kāds kreisais i-veikals pieveda pie durvīm – Asus WL-500G Premium par 65 latiem. Abi modeļi ir visādā ziņā līdzīgi, tikai šim mazajam brālim nav iebūvēts cietais disks. Bet divi USB caurumi ir, tas galvenais.

Mazā baltā kastīte tika izsaiņota, iedarbināta, sabakstīti konfigurācijas parametri, un gaitenī skapītī zem spoguļa iekšā. Un tur viņa vēl šobaltdien sēž ar vienu izslietu baltu radziņu un mirkšķina ar oranžām lampiņām. Atšķirībā no paranoiskā Kristapa, ar tām drošības lietām daudz nebakstījos. Nomainīju paroli, ieķeksēju WPA datu šifrēšanu un that’s it. Toties bija diskusijas par SSID izvēli. Pirmais pagaidu nosaukums bija “baltais”. Nākamā doma bija – mums kaimiņos ir viens bezvadu tīkls “belkin54g” un tad mēs varētu atskaņās – “delfin54g”. Tālāk tika apsvērti visādi dzīvnieku vārdi. Palikām pie nosaukuma, kas apzīmē skaņu, kas rodas, pārmaiņus ātri velkot un pūšot gaisu caur izstieptām lūpām.

Tālāk, es sāku staipīt kaklu un gudrot, kur un kādu USB cietni iegādāt. Jo nevis ausīs vai radziņā, bet cietnī baltās kārbiņas spēks apslēpts. Pieslēdzot cietni, tas maršrutētājs kļūst par autonomu filmu vilcēju un tīkla disku un vēl visu ko.

Šodien darbā, pirms norakstītās datortehnikas mešanas ārā, darbiniekiem bija iespēja parakāties un savākt ko gribas. Beigās gandrīz vairs nebija ko izmest, palika tikai lērums 15” CRT monitoru un daži patiešām aizvēsturiski Pentium II. Es tiku pie 80GB cietņa. Tad nu uz karstām pēdām pasūtīju USB kastīti, kura parastu cieto pārvērš par USB cieto. 20 lati, pēcpusdienā viņu atveda, un USB cietnis gatavs! Es dzirdu saucienus no publikas – “80GB?!? vai tu mūs joko???” Skaidrs, ka tas nav nekāds dižais izmērs. Bet tas tikai tāds pagaidu variants. Ja, teiksim, gadītos nopirkt HDTV televizoru, nekas jau netraucētu to par brīvu dabūto cietni izsviest un vietā kastītē ielikt kaut vai 500GB.

Asus piedāvātais risinājums torrentu ielādei – .exe programmiņa – Download Master. Paši ielādes procesi notiek maršrutētājā, bet šī programmiņa tam pieslēdzas, parāda man visu kas notiek, ļauj uztaisīt jaunu lejupielādi un tamlīdzīgi. Tā jau normāli, tikai man nav Windows uz kā to programmiņu darbināt, zem Wine tā īsti nestrādāja.

Nicināt ārā oriģinālo firmware un likt kādu neoficiālo īsti negribējās, jo – gribās jau lai tā kastīte “just works”, nevis, ka ar viņu gari jāķēpājas, jālabo konfigurācijas faili, RTFM un tā tālāk. Bet nu, kas jādara, jādara. Uzliku Oļega uzlaboto firmware. Tās pamatā ir oficiālā, bet visādi labumi pielikti klāt.

Šajā brīdī man apnīk gari stāstīt. Īsumā, es izmēģināju vairākus bittorrent klientus, un patlaban esmu apstājies pie enhanced-ctorrent, jo viņš ir maziņš, strādā, CPU resursus daudz nerij (swap failu gan nācās ierīkot, ar 32MB RAM bija par īsu). Komandrindas saskarne, palaižu ielādes procesu iekš GNU screen un aizmirstu. Lai tā pagadām ir, varbūt es kādreiz izdomāšu vai atradīšu kādu labāku, ērtāku risinājumu. Ideāli būtu, ja Download Master strādātu zem Linux, un viņam varētu iestāstīt, lai kačā tikai pa naktīm.

Un nu – bildītes! Šitāds bija iepakojums:

Un šitā viņi ir draudzīgi ierīkojušies skapītī gaitenī: