Šodien mēģināju nofilmēt braucienu no mājām uz darbu. Tehniskais risinājums tāds pats kā iepriekšējā reizē. Pirms šī vispār bija vēl viens mēģinājums tajā laikā, kad bija smukais sniedziņš. Bet toreiz nekas nesanāca – nofilmētais materiāls viss bija gandrīz balts, istabas lietošanai paredzētā webkamera acīmredzot nevarēja tikt galā ar tik spilgtu gaismu. Šorīt laiks bija apmācies.

Lai nepaliktu garlaicīgi skatīties, video ātrums ir 1.5x no oriģinālā (to var labi redzēt pēc gājējiem un mašīnām), un gabals no braukšanas pār vanšu tiltu ir izgriezts ārā. Nekā tāda ļoti īpaša tajā video nav. Bet pamēģini iedomāties sevi uz tā riteņa, kādām būtu bijis jābūt tām sajūtām.

Par to braukšanu pa trotuāriem tuvu gājējiem. Negribu norauties tā kā Ārčijs vakardien, tāpēc tūlīt jau pataisnošos. Pats par sevi saprotams, jābrauc tā, lai neapdraudētu kājāmgājējus. Bez tam, cenšos braukt tā, lai viņus arī nesabiedētu. Dažreiz jau kāds izbīlis gadās. Bet tā nekādā ziņā nav speciāla terorizēšana. Neatceros, ka kādreiz tā kārtīgi kādu būtu notriecis. Vienreiz iebraucu vienam onkam starp kājām. Braucot garām Olimpijai, novilku veloķiveri un ņēmos ar abām rokām regulēt tās stiprinājumus – bija palikuši pārāk vaļīgi. Pametot skatu uz priekšu izrādījās, ka no manis vairs tikai pusotra metra attālumā ir gājējs, metos bremzēt un apstājos ar priekšējo ratu viņam akurāt starp kājām :) Vēl es visu laiku sekoju līdzi, lai ar bremzēm būtu viss kārtībā.

(saite, ja video nerādās)