Jocīgs vārds – blogeris. Atgādina, nezinu ko, kaut kādu resnu cilvēku. Nu labi, šis iet ārā visiem tīmekļa žurnālu autoriem. Tiem, kam ir savs tīmekļa žurnāls ar kategorijām un tagiem un pielāgotu dizainu, saitēm uz barotnēm n-padsmit formātos, “Par mani” un “Es lasu..” sadaļām un tā tālāk. Tātad. Nu, nu kas tas ir? Kas tas ir, ku jūs tur rakstāt?

Reku, piemērs, ko es atrodu, iekāpjot vienā Ārčija rakstā un pabakstoties pa komentāru saitēm: Archijs, mzf, are, prusux, Uldēns, xoled. Pirms pāris nedēļām visi draudzīgi uzrakstīja par haļavu, un paiet laiciņš un visi atkal draudzīgi raksta, ko pastkastītē saņēmuši. Kādam Google servisam vai Skype iznāk jauna versija – visi uzraksta. Pirms neilga laiciņa kaut kur pavīdēja par draugiem.lv testa versiju – pa pāris stundām to pašu var izlasīt vēl vismaz piecās vietās. Nu un tā visu laiku.

Es, protams, nevaru savu gribu nevienam uztiept, un katrs var rakstīt, ko nu pašam kārojas. Bet mana saprašana ir, ka šitāda linkošanās pa aplīšiem, refereru un komentāru kolekcionēšana ir gauži nožēlojama. Pārblogotajos rakstos “autors” reti kaut ko no sevis klāt pieliek, nav pievienotās vērtības. Paskatieties uz sviesta cibu, tur refererus neredz un labi, ka tā. Protams, tur ir visas tās draugu būšanas un friends-only ieraksti un intrigas, bet tur lielākoties ir īsts viņu pašu radīts saturs, nevis izrāvumi no digg un engadget. Tur antuanete raksta par airēšanu, xoox par smēķēšanas atmešanu, svalka par laukiem un makmerfijs par šahu. Prieks lasīt. Bet kas te – “abc raksta, ka blablabla. via xyz.” Katrs blogs ir kā rezumējums par pārējiem.

Es kā mežonīgi apmeklētas un ar trafika problēmām apsēstas dienasgrāmatas īpašnieks saku uz jums visiem pārējiem blogeriem, emuāristiem, wannabe-žurnālistiem: Rakstiet paši savus rakstus. Nespiediet uz nolādētajām “Blog this!” saitēm. Veriet ciet savus RSS lasītājus, lai jums būtu laiks pašiem dzīvot un pašiem visu ko darīt un tad, jūs redzēsiet, radīsies arī par ko pašiem rakstīt.