Pēteris Caune, jaunumi (cu) rakstīja, @ 2006-11-01 00:10:00 |
|
|||
Ar jauno cieto disku nesanāca gluži tik gludi, kā cerēts. Patiesībā, nočakarējos visu vakaru. Pirmais grābeklis bija – pieslēdzu disku, bet BIOS viņu neredz. Raustīju vadus un plecus, un sāku jau bažīties, līdz uz diska pamanīju uzrakstiņu, ka kaut kādus tiltslēgus saslēdzot var dabūt veco 150MB/s režīmu noklusētā 300MB/s vietā. Manā kompītī ir tāds visai agrīns SATA kontrolieris, – pārslēdzu un tad disks atradās.
Ar Ubuntu instalēšanu arī galīgi negāja gludi. Mana māmiņa stabili netiktu galā. Viss gāja pavisam labi, atskaitot bootloader. Man ar to SATA ir vienas klapatas – GRUBs ar viņu nedraudzējas un met kļūdas un nelādē sistēmu. Šai problēmai uzdūros jau tajos laikos, kad “jaunā karstā lieta” bija Fedora Core 2, un šodien konstatēju, ka vēl aizvien nekas neiet. Ubuntu līdz 5.10 versijai uzstādot sistēmu manuālajā režīmā varēja par bootloader izvēlēties LILO, kurš ar manu SATA tika galā. Iekš Dapper un Edgy ir visbeidzot grafisks instalācijas vednis un iespēja izvēlēties LILO vairs nav. Un tā es palieku pie uzinstalētas, bet neielādējamas sistēmas.
Google saprātīgus risinājumus nepiedāvāja, irc kanālā paliku neuzklausīts. Pēc krietnākas eksperimentēšanas mans risinājums bija apmēram šāds:
Diezgan izmisīgi un “netīri”, un varbūt to pašu izdarīt kaut kādā piedienīgākā veidā. Secinājums – linuks nav desktop-ready un must-die. Nu nē, es visu vainu veļu uz savu kreiso SATA kontrolieri (VIA VT8237). Bet tagad gan viss būs labi.
Pavisam labie jaunumi ir tādi, ka bildes atradās uz izdzīvojušā diska, un tagad tie ~30GB ir nokopēti relatīvi drošībā un lēnā garā importējas f-spotā. Un vēl forši, ka man iekš /home ir 185 brīvi gigabaiti.