Redzi, ja Tu būtu lasījis ne tikai to cilvēku, kurus Tu uzskati par gudriem ekonomikā, bet arī patiešām zinošu un gudru un, pats galvenais, netendenciozu - respektīvi a priori prettrampisku nostāju neieņemošu ekonomistu viedokļus, tad nez vai Tu tagad uzskatītu Trampa tarifu politiku par ekonomiku gremdējošu bulšitu.

Ja Tu kaut vai minimāli pasekotu līdz Eiropas ekonomikas attīstībai laika periodā kopš 2. pasaules kara, tad ar pārsteigumu konstatētu, ka Maršala plāns, kura darbības termiņš formāli tiek skaitīts 4 gadu garumā, faktiski ir turpinājies līdz pat šai dienai.
Tas ir izpaudies tādējādi, ka ASV, lai stimulētu Eiropas valstu ekonomikas izaugsmi, tām ir ne tikai piešķīrušas konkrētas naudas summas, bet arī (sic!) iedibinājušas īpaši labvēlīgus - gluži simboliskus (2-2,5 %) Eiropas preču importa tarifus uz ASV, vienlaikus pieļaujot gana lielus tarifus Amerikā ražotām precēm Eiropā. Kas laika gaitā pamazām samazināja ražošanu ļoti daudzās ASV industrijas nozarēs un izraisīja to pārcelšanos uz citām pasaules valstīm (spilgts piemērs - iznīkusī autorūpniecības galvaspilsēta Detroita).
Tāds pats ir bijis ASV ekonomiskais atbalsts ne tikai Eiropai, bet arī daudzām citām valstīm. Jo ne velti, piemēram, Amerikas ceļi ir pārpilni ar Eiropā un Japānā ražotiem automobīļiem, bet ārpus ASV amerikāņu automašīnas ir salīdzinoši krietni retāk sastopamas.

Rezultāts - Eiropa gandrīz 80 gadus dzīvodama siltumnīcas apstākļos, tagad uzskata, ka tai mūžīgi mūžos pienākas haļava.
Tā ne tikai ekonomiski dzīvojusi lielā mērā uz ASV rēķina, bet pamazām nonākusi arī līdz tam, ka uzskatījusi, ka paši eiropieši var baigi neiespringt ar savām armijām un militāro rūpniecību paļaujoties, ka Semonkulis mūs visus aizsargās. Un tādējādi savu ietaupīto naudu dāsni investējusi Eiropas civilizācijai naidīgu daudzmiljonu liekēžu un salašņu pūļu uzturēšanai

Tāpēc Trampa centieni atgriezties beidzot pie kaut cik līdztiesīgām ekonomiskajām attiecībām ar visām šīm valstīm, kuras līdz šim baudījušas Amerikas labvēlību, ir izraisījuši tādu histēriju visā pasaulē - ārprāts, ko tas Tramps gan iedomājās - kā viņam nav kauna likvidēt mūsu mīļo haļavu!
Atzīmēšu vēl to, ka jaunie ASV tarifi pret lielāko vairumu valstu nebūt nav simetriski 1:1, bet gan uz pusi mazāki nekā katra attiecīgā valsts uzliek amerikāņu precēm.
Tādējādi Tramps joprojām izrāda iecietību pret šīm valstīm, lai mīkstinātu ekonomisko triecienu pret tām.

Trampa tālejošais mērķis galu galā ir panākt, lai visas valstis pārskatītu savus tarifus samazināšanas virzienā un pamazām nonākt pie tā, ko sauc par brīvo tirdzniecību, kas savukārt izraisītu cenu pazemināšanos visā pasaulē.

Lūk, ko savā prātiņā izperinājis "rudais idiots" kopā ar savu padomnieku un palīgu komandu.