nu un ko tu darīsi ar frustētu un, ļoti iespējams, garīgi slimu cilvēku, kurš ir pietiekami sociāli adaptēts, bet pagaidām savas seksualizētās fantāzijas izpauž tikai rakstos - da neko, kamēr viņš no vārdiem nav ķēries pēc darbiem. pakratīsi ar pirkstu? izteiksi sabiedrisko fui? ik pa brīdim kāds/kāda pasaka un ar to arī beidzās.

trakāk ir, ka tad, kad tādi cilvēki izpaužās ne tikai vārdos, bet arī darbos, bet arī tad ir maz, ko var ar viņiem darīt, un bieži vien upupurim nākas labi papūlēties, lai tiktu pie dzirdīgas auss.