Vēlmi dzīvot klusiņām var sākt graut nespēja iejusties vidē un sabiedrībā, kura mainās tik strauji, ka nespēj tikt līdzi. Sajūta, ka kļūstu obsolete. Nevis, ka pasaule kļūtu sliktāka (lai gan, ja tā - kāda jēga miljonu gadu dzīvot pieaugošā distopijā, kura ar katru dienu kļūst murgaināka?), bet, ka es tajā vairs neiederos. Mainās spēles noteikumi un es to vairs neprotu spēlēt.