Tas gan lielā mērā ir viņa wishful thinking. Lielākoties viss novārās uz kādu vietējo karalīti vai firstiņu, kam ļoti negribas atdot kreditoriem savus samilzušos parādus (kas, komplektā ar viduslaiku kristietības sev uzliktajiem ierobežojumiem dibināt bankas, nozīmē, ka aizņemties tiek iets pie visādiem viegli un bez likuma vai sirdsapziņas pārmetumiem represējamiem nekristiešiem). Retu reizi kādam ādolfveidīgam barbaru vadonim ir izdevies samusināt tautu uz grēkāžu noformēšanu. Nekādas poēzijas, viena proza.