Tavu iedomu dēļ es nesākšu kompilēt sarakstus un rakties par arhīviem un kopotajiem rakstiem, mazliet par daudz iedomājies no sava draņķa štreiherisma.

Tas gan nenozīmē, ka nevar uzrādīt prominentas vietas un laikus Eiropas vēsturē ar normālu izturēšanos pret ebrejiem (un tai sekojošu ekonomijas, smalko amatu, zinātnes un medicīnas uzplaukumu, kas izriet nevis no jebkāda tur inherenta pārākuma, bet no tā, ka kultūra, kur izglītība vienmēr ir bijusi uz pjedestāla, konsistenti producē cilvēkus ar sasniegumiem jomās, kur jāstrādā ar galvu). Nīderlande pēc atbrīvošanās no spāņu varas, Francija Kārļa Lielā un Luija Dievbijīgā laikā, Reinzeme-Pfalca Vācijā (īpaši Špeiere, Vormsa un Mainca, kopā viens no viduslaiku Eiropas ekonomiskā un kulturālā uzplaukuma centriem), dodžu Venēcija no XII līdz XVI gs., var turpināt un praktiski iezīmēt Eiropas kartē laikā un telpā mainīgas pragmatisma vs. reliģiska vai ideoloģiska fanātisma kontūras.