Re: pazolīni
Jūs visu laiku putrojas lietas, neaptverot da jekbādu kontekstu. JD ideja ir tāda, ka mūžīgais, transcendentais, visuresošais un atemporālais Dievs (ko konkrēta tauta jūdi sauca YHWH, kas etimoloģiski izska kaut ko starp esamību, būšanu, dzīvibu, that which causes to be/exist, utt) ienāca vēsturē, laikā, konkrētā laikā un vietā, kļūstot par galīgu un mirstīgucilvēcisku butni vārdā Jēzus. Tas arī ir vislielākais evanģēliju un vispār kristietības skandāls un piedauzības akmens. Jaunā Derība vienkārši ir dažādu cilvēku liecības, vai liecību noraksti par notikušo, vēstules savukārt ir gan liecības, gan post-inkarnācijas dokumenti, refleksijas par notikušo. Jau divtūkstošs gadus sava laika spožākie prāti šos tekstus ir lasījuši un bieži vien tajos tiešām saskatījuši gan konsekvenci, gan jēgu, gan vienotību, gan vienu autorību, gan nepārspējamu izteiksmes skaistumu, gan ētiskās maksimas, paradigmas, utt. Protams, tehnokrātiskuma, scientisma, ideoloģisku aizspriedumu un apriora nolieguma saindētam prātam šis teksts lielākoties izskatīsies pēc murgiem. Starp citu, 4.gs. kāds diezgan izglītos, mācīts un sekulāri/pragmatiski noskaņots romiešu vīrs, vārdā Augustīns, tieši tāpat domāja par bībeli, gan JD, gan VD, domāja, ka nebaudāmi murgi. Pēc neilga laika viņš šo to saprata, šis tas viņam caur rūgtām atklāsmēm tapa skaidrs un parādīts, kā rezultātā šis vīrs kļuva par vienu no kristietības pašrefleksijas pilāriem.