Savai mazajai dzīvītei varbūt pietiek, vai vismaz pāris gadiem pļēgurošanas ar citiem komandas biedriem. Domāt ilgtermiņā un tikt pie labumiem veidos, kas nav pakārtoti gadījuma pēc notikušai dzīvei laikā, kad vara ir ļāvusi tos vienkārši atsavināt nevēlamajiem, savukārt, prasa zemu laika preferenci, kas ir daļa no attīstīta intelekta. Kas to būtu domājis.