Personīgi uzskatu, ka tas ir tikai semantikas un filosofiskās gaumes, nevis objektīvu fenomenu, jautājums (tieši tāpat, kā ar tēmu "kopija/oriģināls" pilnīgi jebkur citur). Man, piem., tas ir pilnīgi nebūtiski un man "tas pats X" un "tāds pats X" ir identiski states of affairs.

(jo vairāk tādēļ, ka scenāriji ar smadzeņu darbības kontinuitātes pārtraukšanu ir iespējami un reti, bet tiek realizēti jau šobrīd (vaļējās sirds operācijas ar pacienta atdzesēšanu līdz inducētas klīniskās nāves stāvoklim)

Kas attiecas uz piedzīvošanu pašiem mazbērnu vietā, tad tieši šobrīd praktiskā gerontoloģija (mūža ilguma palielināšanas medicīna) sāk kļūt vērā ņemama, ar virkni dažādu paralēlu metožu. Sliktākajā gadījumā kā avārijas līdzeklis ir krionika. Iespējas ir, vajag tikai gribu tās pielietot.